Salika visu pa plauktiņiem
Šai dienai Līva un Jānis brieda ilgi. Līva stāsta: «Rozīne jau kļuvusi īsta jaunkundze ar ļoti izteiktām garastāvokļa maiņām cikla dienās. Cūkām tās ir bieži - ik pa trim, piecām dienām katru mēnesi. Sākumā domājām meklēt precinieku, bet apjautām, ka visi zināmie sivēni ir vai nu pārāk tuvi radinieki, vai arī neatbilstoši šķirnei, un nolēmām visu salikt pa plauktiņiem.» Mini cūciņām sterilizāciju iesaka veikt līdz gada vecumam, jo tad ir plānāka zemādas tauku kārta. Līva turpina: «Izrādās, ka mūsu cūku meitene narkozi panes ne visai labi. Pirmo diennakti sivēnaste tikai gulēja. Mūsu galvenā rūpe bija ik pa pusstundai mērīt temperatūru, kas bija nokritusies sešus grādus zem normas, un sildīt viņu ar karstu termoforu. Trešajā dienā Rozīne sāka ēst. Rezultātā viņa kļuvusi par 350 gramiem vieglāka uz izoperēto orgānu svara rēķina un tikusi pie šuves 15 cm garumā pāri visam vēderam. Dzīst labi.»
Līva pārliecināta, ka dzīvot kopā ar cūciņu nav sarežģītāk nekā ar suni vai kaķi. Rozīne ir diezgan smalka būtne. Viņai patīk siltums, nepatīk vējš un aukstums. Patīk meža takas, nepatīk asfalts. Patīk meklēt zemē vecas košļenes, kaulus un sapuvušus ābolus. Cūciņas dēļ Līva un Jānis pārcēlās no dzīvokļa sestajā stāvā uz trešo, bet drīz viņi pārvāksies uz pirmo stāvu, kur no dzīvokļa būs tieša izeja uz nelielu dārziņu. Līva priecājas: «Rozīne varēs rušināties un izskrieties. Ja viņa nav tikusi ārā, tad gražojas, grib šefot pār mums abiem.» Līdz šim Rozīne iemauktiņos tika vesta pastaigāties parkā: «Cilvēki mūs bieži iztaujāja. Skaidrojām, ka šī ir apaļvēdera minicūka. Rozīnei patīk braukt ar mašīnu, tad viņa sēž klēpī un skatās pa logu. Braucam uz Jūrmalu, uz Ugāli, uz Ikšķili pie maniem vecākiem, uz Vecmīlgrāvi pie vīra vecākiem.» Ja Jānim un Līvai vajag uz pāris dienām aizbraukt no Rīgas, rūpes par Rozīni tiek uzticētas draugiem.
Ceturtās saprātīgākās
Rozīne nav izvēlīga ēšanas ziņā. Viņai ir ļoti laba apetīte, tāpēc dažkārt pat jārīko atslodzes dienas, citādi meitene kļūs pārāk apaļa. Minicūciņu ideālais svars ir 20 - 45 kg. Rozīne tagad sver 29 kg. Viņai garšo putras ar graudiņiem. «Vissuperīgāk iet pie dūšas prosa, griķi, rīsi, tomāti, pienenes un ceļmallapas. Garšo biezpiens, zaļumi un augļi - āboli, bumbieri, mango. Kefīru Rozīne var dzer tonnām.» Barība nedrīkst būt ne pārāk salda, ne sāļa. Ar gaļu un zivīm ruksīte netiek barota, lai nerodas agresija.
Vai Rozīne var iekost? Līva smej - uz labsirdību viņa atbild ar mīļumu, bet pāridarījumu cenšas atmaksāt, var pat iekost. Līdz asinīm ne, bet rētiņas paliek. Galvenais ir nesakaitināt, lai sari uz muguras nesaceļas gaisā.
Cūciņas saimnieki savākuši plašu informāciju par savu četrkājaino draudzeni. Vācu biologi, krustojot Vjetnamas mazās pundurcūkas ar mežacūkām, nedomāja, ka selekcijas rezultātā radušās cūciņas kāds turēs mājās. Zinātnieku mērķis bija radīt laboratorijas dzīvniekus medicīnas eksperimentiem un donoru orgānu ņemšanai, jo cūka pēc saviem fizioloģiskajiem rādītājiem ir ļoti tuva cilvēkam. Eksistē aptuveni 30 dekoratīvo cūciņu šķirņu, kas atšķiras ar svaru - apmēram no 10 līdz 60 kg un augumu - no kaķa izmēriem līdz labradoram. Krāsa var būt gandrīz jebkura - melna, balta, pelēka, sudrabaina, brūna, salmu dzeltena, cūciņas var būt strīpainas vai plankumainas. Prāta attīstības ziņā viņas ierindotas kā ceturtās saprātīgākās būtnes tūlīt aiz cilvēkiem, pērtiķiem un delfīniem. Vjetnamas šķirnes mini cūkas (5 līdz 20 kg smagas) Amerikā ir iecienītākie mājdzīvnieki pēc kaķiem un suņiem...
Viņām var iemācīt dažādas komandas, piemēram, pie manis, fū!, stāvēt! Līva nodemonstrē, ar kādu mīļumu Rozīne viņai dod buču, un lepni min faktu, ka pundurcūkas attīstības līmeni salīdzina ar 2 - 3 gadu vecu bērnu - šie mājdzīvnieciņi ir prātīgi, ziņkārīgi, nerātni, rotaļīgi. Viņi ir ļoti emocionāli un pārdzīvo gan stresu, gan draudzību un pat greizsirdību.
Kā sunītis, luncinādama mazo astīti, Rozīne līksmi steidz pie durvīm, izdzirdot Jāņa un Līvas soļus. Rozīne ir patiess viņu ģimenes loceklis.