Nodokļa likmes un ienākumu apjomu, kuram tiks piemērots progresīvais nodoklis, t.i., paaugstināta IeN likme, premjers nenosauca, sakot, ka Finanšu ministrija (FM) līdz ceturtdienai, kad notiks valdības ārkārtas sēde par budžeta grozījumiem, sagatavos aprēķinus.
Progresīvās IeN likmes ieviešana izvēlēta kā kompromiss tam, lai neīstenotu FM piedāvāto neapliekamā minimuma atcelšanu. No sarunām valdības kuluāros Diena noskaidroja, ka, iespējams, paaugstinātu IeN likmi varētu piemērot jau tiem, kuru mēneša ienākumi ir virs 300-400 latiem. Likmes lielums, mēneša ienākumiem pārsniedzot šo līmeni, varētu kāpt, piemēram, par 2%, tas ir, līdz 25%. Tiesa, arī šo variantu otrdien pēcpusdienā valdības amatpersonas vēl sauca par spekulācijām. Viennozīmīgas atbildes, kāds ir slieksnis, no kura vajadzētu piemērot progresīvo nodokli, nav. Piemēram, partija Sabiedrība citai politikai, kura ilgstoši norāda uz nepieciešamību ieviest progresīvo IeN, uzskata, ka to varētu sākt piemērot, ja ienākumi gadā pārsniedz 10 000 latu.
Dienas aptaujātie nodokļu eksperti uzskata, ka progresīvās IeN likmes ieviešanas ideja kā tāda ir atbalstāma, jo tā ļauj iekasēt vairāk nodokļu no tiem, kuri ir bagātāki, un mazāk no tiem, kuru ienākumi nav tik lieli. Taču esot būtiski diskutēt, kāds ir ienākumu slieksnis, no kura palielināto nodokļa likmi piemērot. Ja ar palielinātu likmi apliekamā ienākuma slieksnis ir zems, var iznākt, ka valsts vienkārši no iedzīvotājiem iekasē papildu nodokli un īsteno to laikā, kad ienākumi jau ir būtiski sarukuši, kad ir liels bezdarbs. Agrāk, kad tika diskutēts par iespēju ieviest progresīvo IeN, izskanējis, ka tā ieviešana tikai veicinātu t.s. aplokšņu algas un cita veida izvairīšanos maksāt nodokļus principā.