Finanšu stabilitātes nodeva bankām, ar ko pamatā apliks no citām kredītiestādēm aizņemto naudu, tiks ieviesta jau no nākamā gada. Zinot vidusmēra Latvijas iedzīvotāja attieksmi pret šo nozari, jaunievedums varētu tikt uztverts ar gandarījumu - nu tad beidzot arī viņu biezajiem makiem pieķērās. Taču tas nebūt nenozīmē, ka šis valdības solis ir rūpīgi pārdomāts un tam pamatā būtu ilgtermiņa redzējums un skaidri saskatāmi un sasniedzami mērķi.
Tā kā nākamgad no nodevas iekasētie līdzekļi (ap 6 miljoniem latu) tiks izmantoti budžeta deficīta segšanai, tad nekādu praktisku labumu banku sektoram vai kredītņēmējiem tā nedos. Nepieaugs ne pašu kredītiestāžu drošības sajūta, ne uzticība banku sektoram no ārvalstu investoru vai uzņēmēju un iedzīvotāju puses. Turklāt bankas, cenšoties dzēst nepatīkamās atmiņas par savu atbildības daļu trekno gadu nepārdomātās kredītu pakaļsviešanas dēļ, varēs tēlot cietējas.
Valdība ir iemācījusies teikt pareizās lietas, jo vai tad pašas nodevas mērķis -stiprināt finanšu sistēmu kopumā - nav ļoti cēls? Tikai skaistajiem vārdiem joprojām neseko darbi. No zviedriem ir paņemts vienīgi nosaukums un nodevas apmērs - 0,036% gadā. Un, pat ja tomēr kaut kad nākotnē tiks izveidots speciāls stabilitātes fonds, nav skaidrs, cik tad īsti lielu to vajadzētu veidot, kur šī nauda glabāsies, kā tā tiks pārvaldīta un kas īsti būs labuma guvēji iespējamas krīzes situācijā. Vai pašai valdībai ir saprotams un skaidrs, kādas tad īsti problēmas varētu rasties nākotnē, kuras iecerētā fonda līdzekļi palīdzētu risināt?
Tā nu kārtējo reizi politiķu rīcībai nav nekādas pievienotās vērtības. Ir iznācis kā pasakā aprakstītajam kungam, kurš ņēmās lemešus kalt, bet nesanāca ne cirvis, ne nazis un pat ne īlens. Valdība iecerējusi lielus pasākumus situācijas stabilizēšanai finanšu sektorā, bet beigās iznācis vien čiks. Pasakas noslēgumā neprasmīgais kalējs no pieviltajiem klientiem dabūja pamatīgu brāzienu. Vai tiešām politiķiem, lai konstatētu savu nekompetenci, ir sāpīgi un uz savas ādas jāizbauda Latvijas iedzīvotāju rīcība, redzot, ka politiķu pareizajiem vārdiem neseko pareizie darbi?