Tā ir ilustrācija, kas raksturo sausos statistikas skaitļus par otrgadnieku skaitu, Latvijas Disleksijas biedrības valdes priekšsēdes Evas Birznieces izpildījumā. Gan viņa, gan citi eksperti norāda - ja skolēnam ir sliktas sekmes mācībās, risinājums nav atstāt viņu uz otru gadu bez citiem atbalsta pasākumiem. Arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) to apzinoties un jau plāno izmaiņas, lai liegtu 1.-4. klašu skolēnus «marinēt» tajā pašā klasē vēl vienu reizi.
Jaunais izglītības ministrs Roberts Ķīlis neesot «īpaši priecīgs» par pašu otrgadības ideju. Viņaprāt, ja skolēns paliek uz otru gadu, tas liecina par pedagoģiskās pieejas izgāšanos, un likt skolēnam vēlreiz darīt to pašu esot bezjēdzīgs risinājums. IZM plāno izmaiņas, kas noteiktu, ka 1.-4. klasē uz nākamo klasi pārceļ visus skolēnus, izņemot īpašus gadījumus, stāsta atbildīgais IZM ierēdnis Edgars Grīnis. «Īpašie gadījumi» nozīmētu, ka skolotājiem jāanalizē skolēna attīstība, sekmes citos mācību priekšmetos un sasniegumu dinamika, jāpieaicina vecāki, un tikai tad, ja citu risinājumu nav, skolēnu var atstāt uz otru gadu. Ja skolēns kādā priekšmetā iegūs nesekmīgu atzīmi, viņam būs vasaras darbi un pēc tiem jākārto pārbaudījums. Ja nenokārtos arī to, skolai būs jāizstrādā individuālais plāns, kā tā ar skolēnu strādās, lai robus mācībās aizlāpītu. Tā IZM palielināšot spiedienu, lai bērna problēmas mācībās novērstu laikus.
Latvijas Universitātes profesors Andris Kangro norāda uz starptautiskiem pētījumiem, kuros secināts - atstāšana uz otru gadu nedod pozitīvu ietekmi uz skolēnu mācību sasniegumiem. Šīs atziņas var papildināt ar E. Birznieces teikto - esot arī valstis, piemēram, Dānija un Norvēģija, kurās skolēnus vispār nedrīkst atstāt uz otru gadu. Somijā skolēna nepārcelšana nākamajā klasē iespējama tikai īpašos gadījumos, un, ja līdz tam ir nonākts, bērns atkārtotajā gadā saņemot «karalisku individuālu apmācību».
Speciālistu teiktais liecina, ka skolēnu nepārcelšanai nākamajā klasē esot dažādi iemesli. Dažiem skolēniem palikšana uz otru gadu esot sods, neoficiāli Dienai izglītības speciālisti skaidro, ka dzirdēts - atsevišķās lauku skolās skolēnu atstāšana uz otru gadu esot «izdzīvošanas stratēģija», kas palīdz risināt skolēnu skaita problēmas pēc «nauda seko skolēnam» principa ieviešanas. Otrgadības ieguvums skolēnam var būt skolotāja maiņa - veiksmīgākajos gadījumos, tiekot pie labāka pedagoga, bērns var iegūt jaunu identitāti, saka izglītības vadības zinātniskā grāda pretendente Solvita Lazdiņa. Taču, ja skolēnam nemainīs priekšstatu, ka «es jau tāpat nevaru izdarīt», ne otrajā, ne trešajā gadā vienā un tajā pašā klasē nekas nemainīsies, viņa piebilst. Turklāt otrgadības lielais lāča pakalpojums ir skolēnu sociālās atstumtības veicināšana, izriet no E. Birznieces teiktā. Šajā ziņā liela ir klašu audzinātāju loma - labie piemēri, kad skolēni izkārpījušies no nesekmības purva, bieži vien tiek skaidroti ar to, ka klases audzinātājs viņus ir izvilcis, stāsta S. Lazdiņa. Skolēna sekmes var būtiski uzlaboties, ja viņš nonāk klasē, kurā skolēni lielāku nozīmi pievērš mācībām. Vērtējot IZM ieceri, S. Lazdiņa norāda, ka nav skaidrs IZM pamatojums - kāpēc tā attiecas tikai uz 1.-4. klašu skolēniem. No 5. līdz 9. klasei skolēnus arī turpmāk varēs pārcelt, ja viņi būs nopelnījuši ne vairāk kā vienu zemu vērtējumu, savukārt vidusskolas klasēs - tikai sekmīgos, apliecina E. Grīnis. S. Lazdiņa gan norāda - viņasprāt, palikšana uz otru gadu skolēniem vecākajās klasēs ir ne mazāk traumējoša kā pirmajās, iespējams, pat vairāk. Arī E. Birzniece norāda, ka «vajag atteikties no otrgadības vispār». Viņa uzsver, ka pērn par 41% pieaudzis uz otru gadu atstāto pirmklasnieku skaits, kas liecinot par izglītības sistēmas represivitāti un ka tā nespēj pielāgoties atšķirīgiem bērnu spēju līmeņiem. IZM par iecerētajām izmaiņām esot informējusi izglītības pārvaldes un ļoti noraidošu attieksmi neesot saņēmusi. Tikai skolotāji «gandrīz lūdz, lai ļauj atstāt uz otru gadu 1. klasē», stāsta E. Grīnis. Taču IZM esot pētījusi statistiku, un neesot taisnība, ka, paliekot uz otru gadu 1. klasē, skolēniem pēc tam labāk sokas mācībās.
Aizliegt atstāt skolēnus uz otru gadu vien nebūs risinājums, uzskata programmas Iespējamā misija attīstības vadītāja Zane Oliņa. Lai atbalstītu lielu bērnu skaitu, skolotājam nepieciešams plašs metožu kopums. Parasti stundās tiekot izmantota frontālā metode - skolotāji stāv klases priekšā un stāsta mācību vielu -, bet viņiem ir jāmācās strādāt citādi, norāda Z. Oliņa. Taču, lai to varētu izdarīt, skolotājiem vajagot vairāk laika, tāpēc Z. Oliņa iesaka apsvērt kontaktstundu skaita samazināšanu (pašlaik vienā slodzē ir 21 kontaktstunda), lai skolotājiem būtu vairāk laika gatavoties stundām. Iespējams, skolotājiem esot nepieciešami arī jauni mācību materiāli. Esot arī jādomā par papildu atbalstu skolotājiem - vai nu tā būtu skolotāja palīga ieviešana, vai arī pietiekams finansējums, lai varētu atļauties klasi dalīt grupās. Arī E. Grīnis min vairākus no Z. Oliņas nosauktajiem risinājumiem un piekrīt - otrgadības izskaušana visās klasēs ir IZM mērķis, bet to varot sasniegt tikai ar lielāku finansējumu.