«Esmu pārliecināts, ka valdība budžetu pārdzīvos un turpinās strādāt, bet viegli tas nebūs,» intervijā Dienai ir sacījis premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). Finanšu ministrs Andris Vilks otrdien pēcpusdienā plānojis iesniegt Saeimā 2014. gada valsts budžeta projektu, vidēja termiņa budžeta ietvaru, kā arī budžetu pavadošos 39 likumprojektus. Pirmdien koalīcijas partiju sēdē tikai pēc četru stundu strīdēšanās partneri daudzmaz vienojās par viņiem principiāli svarīgajiem jautājumiem - ostu maksājumiem, demogrāfijas atbalsta pasākumiem, kā arī termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu personām, kas iegādājas nekustamo īpašumu Latvijā. Visu Latvijai!-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars atzina, ka premjera V. Dombrovska piedāvājums ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu, nosakot kvotu, apvienību apmierina.
Taču otrdien valdības sēdē partijas deleģētais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš pilda arī kultūras ministra pienākumus, budžetu neatbalstīs, teica R. Dzintars. VL-TB/LNNK vēlas, lai līdz budžeta pieņemšanai galīgajā lasījumā būtu veiktas izmaiņas arī Imigrācijas likumā, «paredzot stingru kvotu, kas ar katru gadu strauji saruktu». Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis pieļāva, ka partiju pārstāvjiem šaurākā lokā vajadzētu vienoties par grozījumu redakciju, bet viņš atturējās solīt to drīzu pieņemšanu. VL-TB/LNNK iepriekš bija lēmusi nosaukt nākamo kultūras ministru tad, kad būs panāktas vienošanās par budžetu. Uz vaicāto, kad tas varētu notikt, R. Dzintars sacīja: «Mēs nosauksim ministru tad, kad būsim pārliecināti, ka par budžetu varam balsot.»
Budžeta projektam ir jāpievieno arī valdības un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokols, kuru LPS neparakstīja. Premjers to uzskata par LPS priekšsēdētāja Andra Jaunsleiņa pakļaušanos Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) un arī Aivara Lemberga, kurš ievēlēts par Ventspils mēru, spiedienam. Pērn Rīga izstājās no Pašvaldību savienības tūlīt pēc protokola parakstīšanas. Ja valdība būtu piekritusi LPS prasībai noteikt pašvaldībām labvēlīgāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas daļu vismaz 82%, tad ieguvēji no tā būtu Rīga un Ventspils. Kā pērn, tā šogad Finanšu ministrija paredz dotācijas pašvaldībām ar zemāk vērtētiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju. N. Ušakovs, atbildot uz vaicāto, vai ir izdarījis spiedienu uz LPS vadību, teica, ka varot tikai novēlēt veiksmi Pašvaldību savienībai sarunās ar valdību. «Par Rīgas pašvaldības lomu Latvijas Pašvaldību savienībā» Rīgas dome lems nākamā gada sākumā pēc budžeta pieņemšanas, sacīja N. Ušakovs.