«VARAM jau ir sagatavojusi dokumentus Ministru kabinetam, lai atteiktos no šīs gadiem ieilgušās sliktās prakses,» stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra preses sekretāre Maija Pētermane.
Vides organizāciju vērtējumā šāda mežu izciršana ir nepieņemama. Tas apdraud dabas vērtību saglabāšanu šajās teritorijās, turklāt meža platības, kurās pieļaujama mežsaimnieciskā darbība, ir ierobežotas un tikpat kā izsmeltas. Aprēķini liecina, ka «no 2014. līdz 2016. gadam pašu ieņēmumus no koku ciršanas DAP var nodrošināt tikai 150 000 latu apjomā», bet, sākot ar 2017. gadu, pat to nav iespējams izdarīt, minēts valsts sekretāru sanāksmē izskatītajā informatīvajā ziņojumā. Tāpēc valdībai būtu jāpiešķir 551 950 latu papildu finansējums no valsts budžeta katru gadu, lai novērstu mežu izciršanu. «Man ir bažas par to, kā šie lūgumi pēc papildu finansējuma varētu tikt izpildīti, līdz ar to varētu būt problemātiski izpildīt daudzas funkcijas,» norāda DAP jaunā ģenerāldirektore Sandra Bērziņa, kurai pēc ministra Edmunda Sprūdža rosinātās rotācijas vakar bija pirmā darbadiena šajā amatā.
Tas, ka DAP ir jācērt meži tikai tādēļ, lai varētu sevi uzturēt, «ir pilnīgi nejēdzīgi», uzskata ap 20 vides organizāciju pārstāvošās Vides konsultatīvās padomes (VKP) priekšsēdētājs Viesturs Ķerus. Viņaprāt, koku ciršana varētu notikt tikai tad, ja nepieciešama mežu kopšana no vides aizsardzības viedokļa, piemēram, medņa riesta vietu uzturēšanai. V. Ķerus norāda: «Nenocirsts mežs dabai kļūst ar katru gadu arvien vērtīgāks. Teikt, ka šobrīd tas nav Eiropas nozīmes biotops, un cirst nost nozīmē to, ka tas nekad tāds nebūs.» Viņš piebilst, ka kailcirte nacionālajā parkā vietējo iedzīvotāju un arī ārvalstu viesu vērtējumā nerada labu iespaidu ne par valsti, ne par DAP. VKP vadītājs atzīst, ka jau vairākus gadus mēģināts panākt, lai kaut kas tiktu mainīts šajā jautājumā, bet līdz šim tas bijis nesekmīgi.
Ideja par iespēju segt iestādes izdevumus ar ienākumiem no mežistrādes VARAM valdījumā esošajos mežos radusies krīzes periodā, kad tika samazināts finansējums nozarei. DAP dati liecina, ka no 2009. līdz 2012. gadam ieskaitot īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir iegūti 95 898 m3 koksnes un kopējā cirsmu platība ir 1363 ha, no tiem 59 ha - kailcirtes. Mežistrāde notiek 1,54% teritorijas, un tas ir nodrošinājis 2 157 534,94 latus pašu ieņēmumu, ļaujot izpildīt šo budžeta pozīciju, kas «katru gadu tiek noteikts likumā par valsts budžetu», stāsta DAP Mežsaimniecības vadītājs Ēriks Liepiņš. Šogad aprēķināts, ka atlikušās mežaudzes, kurās varētu notikt mežistrāde, to kopšana, veido 320 ha. Tas nozīmē, ka DAP pēdējos četros gados jau izcirtusi gandrīz visu, ko varēja, un ir pēdējais laiks atrast iespējas citādā veidā nodrošināt finansējumu šai iestādei. Diena jau rakstīja, ka DAP nepieciešami līdzekļi Līgatnes dabas taku infrastruktūras uzlabošanai, ko tā pārņēma, jo iepriekšējais apsaimniekotājs no šī objekta atteicās, bet arī šis jautājums nav atrisināts.