Dienas uzrunātie vidusskolēni pastāstīja, ka viņus biedē eksāmena tuvošanās, jo, tā kā pārbaudījuma pārcelšana uz martu tika izlemta tikai pērn decembrī, mācību vielai tiek «skriets cauri» un tas apgrūtina mācību procesu. Kā būtisku faktoru viņi minēja arī mājasdarbus citos priekšmetos, kas apgrūtina koncentrēšanos eksāmenam. «Eksāmenam vēl nejūtos gatavs, jo mums ir dots pārāk maz laika, lai sagatavotos. Papildu slogu uzliek citi mājasdarbi, kas bieži vien mēdz būt apjomīgi,» norāda Jēkabpils 3. vidusskolas skolnieks Matīss Čaupjonoks. Skolēni arī atzīmē, ka eksāmena rezultāti nebūs pieejami ievērojami agrāk, tāpēc neredz iemeslu, kāpēc eksāmenam jānotiek jau martā.
Lai arī daļa skolēnu ir nedroši par gaidāmo eksāmenu, daudzi uzsver pozitīvos aspektus - gatavošanos tikai vienam eksāmenam un mazāku slodzi maija beigās un jūnijā. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieks Edgars Pundurs uzskata, ka šī ir labākā izmaiņa, kas pēdējos gados bijusi izglītības sistēmā.
Daļa skolēnu nesaprot citu klasesbiedru neapmierinātību ar eksāmena kārtošanas laiku - «ja cilvēks labi pārvalda valodu, tad būs gatavs nokārtot eksāmenu kaut pēc nedēļas, jo eksāmena uzdevumi ir vērsti uz vispārējo izpratni un zināšanām par valodu, nevis kādu konkrētu mācību vielu», uzskata Aizkraukles novada ģimnāzijas skolniece Alise Čulāde.
Aptaujātie izglītības iestāžu direktori un angļu valodas skolotāji Dienai pastāstīja, ka šajā mācību gadā bija ļoti jāpiedomā, kā veidot stundu plānu, lai labāk sagatavotu skolēnus eksāmenam. Viņi atzīst, ka ne visu mācību vielu paspēs apgūt līdz eksāmenam, bet uzskata, ka skolēni pārbaudījumiem būs gatavi. Liepājas 15. vidusskolas angļu valodas skolotāja Maija Ročāne Dienai pastāstīja, ka šobrīd vēl ir grūti spriest, vai šīs izmaiņas būs bijušas pozitīvas vai negatīvas, bet viņa uzskata, ka skolēni eksāmenam būs gatavi, jo ir ieguldīts mērķtiecīgs darbs. Savukārt Vaiņodes vidusskolas direktors Arvīds Desmitnieks Dienai atzina, ka angļu valodas skolotāji uzskata, ka process ir sasteigts un eksāmenam tomēr vajadzētu notikt tāpat kā citus gadus - maija beigās.
Skolu pārstāvji pauda arī bažas par periodu pēc eksāmena, jo skolēniem var zust motivācija apmeklēt angļu valodas stundas, nav arī pilnīgas skaidrības, kā turpināt mācību procesu pēc eksāmena. Neizpratni izrāda arī paši skolēni, paužot sašutumu, ka angļu valodas stundas būs jāapmeklē arī pēc eksāmena.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Valsts izglītības satura centra (VISC) sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ilgaža, skaidrojot situāciju, Dienai norādīja, ka pēc eksāmena skolotāji varēs izmantot diferencēto pieeju, lai tādā veidā paplašinātu un padziļinātu izglītojamo prasmes, ievērojot viņu individuālās vēlmes. Viņa arī uzsvēra, ka nav neviena objektīva iemesla, kāpēc angļu valodas stundas pēc eksāmena varētu vairs nenotikt.
Komentējot skolēnu bažas par nesagatavotību eksāmenam, K. Ilgaža pastāstīja, ka skolēni parasti līdz 12. klases otrā semestra sākumam ir apguvuši mācību priekšmeta standartā noteiktās prasības un otrajā semestrī notiek apgūto zināšanu vispārināšana un prasmju nostiprināšana. Viņa arī atzīmēja, ka angļu valodas eksāmens ir kompetenču pārbaudes eksāmens, kurā tiek vērtētas skolēnu vispārējās prasmes saprast un lietot valodu.