Aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, pārsvarā baltādainie, piektdien bija sanākuši uz Južina Terblanša bērēm Fantērsdorpas pilsētā valsts ziemeļrietumos. Viņš tika nogalināts pagājušajā sestdienā savā fermā, bet noziegumā tiek vainoti divi melnādainie strādnieki. Lai gan varas iestādes uzskata, ka slepkavība drīzāk saistīta ar naudas lietām, izskanējuši pieņēmumi, ka J. Terblanšs nogalināts savu politisko uzskatu dēļ.
Viņš 1973. gadā nodibināja galēji labējo politisko organizāciju Būru pretošanās kustība (AWB), kas vēlējās panākt neatkarīgas būru (valsts baltādainie iedzīvotāji) valsts izveidi DĀR. Savulaik viņš pavadījis trīs gadus ieslodzījumā, jo tik smagi piekāva savu melnādaino strādnieku, ka viņš kļuva daļēji paralizēts.
J. Terblanša atvadu ceremonija notika Fantērsdorpas protestantu baznīcā, kuru pārsvarā apmeklē vietējie baltādainie. Viņa zārku klāja AWB karogs, kas atgādina nacistiskās Vācijas karogu.
Vairāki bēru viesi sacīja, ka J. Terblanša nāve pierāda - baltādainie nevar būt droši valstī, ko pārvalda melnādaino vairākums (trīs ceturtdaļas DĀR iedzīvotāju ir melnādainie).
Starprasu spriedzi valstī palielinājis DĀR valdošās partijas Āfrikas Nacionālais kongress jauniešu organizācijas līdera izlēciens, kad viņš televīzijas kameru priekšā dziedāja savulaik pretaparteīda kustības sekotāju vidū populāru dziesmu, kurā izskan aicinājums nogalināt baltādainos fermerus. Partija vēlāk aicināja savus atbalstītājus šo dziesmu nedziedāt.
Lai gan J. Terblanša nāve nav izraisījusi plašāku vardarbību, valsts politiskie līderi atzīst, ka arī 16 gadu pēc aparteīda režīma krišanas DĀR joprojām ir aktuāls starprasu naids. Viņi gan noraida, ka pēdējie notikumi varētu kaut kādā veidā apdraudēt Pasaules kausu futbolā, kam jāsākas jūnijā.