Tāds ir tipiskais mūsdienu stāsts, kā lielākajā daļā uzņēmumu notiek instruēšana darba aizsardzības jautājumos. Tieši tas tiek minēts kā viens no iemesliem, kāpēc Latvijā darbavietās mirst divreiz vairāk cilvēku nekā vidēji Eiropā Savienībā (ES). Pērnajā gadā darbavietā traumas guva vairāk nekā tūkstoš cilvēku. Pēdējo gadu statistika liecina, ka ik gadu nelaimes gadījumu skaits pieaug par 100 cietušajiem. Nelaimes gadījumi kļūst arvien skaļāki. Par trūkumiem darba aizsardzībā nesen atgādināja negadījums Rīgas TEC-1 teritorijā, kurā smagi cieta uzņēmuma Latvijas elektriskie tīkli darbinieks. Dažas dienas pirms šīs nelaimes par līdzīgām nepilnībām sistēmā atgādināja ugunsgrēks Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā, kurā cieta divi tehniskie darbinieki.
Realitāte vēl skarbāka
Atbildīgajām iestādēm grūti izkontrolēt, vai darba aizsardzība vispār tiek ievērota. Likums uzņēmumam pašam liek piemērot visus darba drošībai vajadzīgos apstākļus un veikt darba risku novērtējumus. Ja nav iespējas piesaistīt speciālistus, uzņēmuma pārstāvis par tādu var kļūt pats, izejot īpašu apmācību kursu. Tomēr arvien biežāk darba devēji izvēlas noslēgt pakalpojuma līgumu ar uzņēmumu, kas specializējas darba aizsardzības novērtēšanā. Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāve Linda Matisāne norāda, ka arī šeit parādās bīstama tendence: «Ļoti bieži šīs iestādes pārbaudes veic virspusēji un formāli. Piemēram, uzņēmumā uz grīdas mētājas kabeļi, veselais saprāts saka, ka aiz tiem var aizķerties, tāpēc tie jānovāc, tajā pašā laikā pakalpojuma sniedzējs atzinumā uzraksta - staigāt lēnām un skatīties zem kājām.»
Kā norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) konsultants Mārtiņš Pužuls, pērn darba riska novērtējums veikts tikai 50% uzņēmumu. Tas nozīmē, ka otra puse ir pārkāpusi likumu. Kaut gan par to paredzēts sods, VDI to piemēro tikai tad, ja secina, ka uzņēmums ļaunprātīgi neveic novērtējumu.
Inspekcijas pārstāve L. Matisāne Dienai atzīst, ka darba devēji bieži vien neziņo par visiem nelaimes gadījumiem. Viņa izceļ darbinieku pārgalvību: «Darba devējs var sakārtot visu sistēmu pilnībā, bet, ja darbiniekam būs vieglprātīga attieksme pret darba aizsardzību, viņš cietīs jebkurā gadījumā.»
Nelaime rutīnā
LBAS konsultants M. Pužuls saviem klientiem sniedz konsultācijas par darba aizsardzību. Visbiežākās epizodes ir saistītas ar darba devēja pārkāpumiem, piemēram, darbiniekiem nav iedoti visi nepieciešamie aizsardzības līdzekļi, kā arī viņi nav iepazīstināti ar to, kā darbā uzvesties droši. Tajā pašā laikā bieži tiek konstatēta arī darbinieka vaina. «Bieži vien bīstamas darbības tiek veiktas rutīnas dēļ. Piemēram, elektrības montieris tik bieži ir labojis elektrību, ka viņam ir slinkums aiziet divus kvartālus tālāk atvienot elektrības padevi. Viņš samaina kontaktus pie ieslēgta sprieguma. Tas ir solis pretim nopietnai traģēdijai,» stāsta M. Pužuls.
Tiesa smaga
Arvien biežāk darbinieki, kas guvuši traumas darbā, vēršas tiesā, lai no darba devēja piedzītu atlīdzību par ārstniecības izdevumiem un morālo kompensāciju. Kaut gan cīņa ir smaga, ir gadījumi, kad tiesa lemj par labu darbiniekam. Viens no skaļākajiem precedentiem bija bijušās McDonald's darbinieces Innas Timofejevas prasība pret savu darbavietu. Viņa, mazgājot grīdu, paslīdēja un guva smagas traumas, kļūstot par invalīdi. Aprīļa beigās pēc vairāku gadu tiesāšanās apgabaltiesa apmierināja I. Timofejevas prasību par 30 000 latu morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu. Kaut gan McDonald's spriedumu ir pārsūdzējis, tiesas lēmums daudziem bija kā motivācija cīnīties par savām tiesībām. L. Matisāne norāda, ka aprīlī uz VDI zvanījuši daudz juristu un darbinieku, paužot savu atvieglojumu: «Tagad darbinieki domās - ja viens izcīnīja, varbūt es arī varu. Līdz ar to tas ir motivators darba devējiem to vidi sakārtot.»
I. Timofejevas advokāte Rada Matjušina Dienai atzīst, ka šis laiks viņai bijis grūts: «Visus šos gadus kopā ar juridiskajām niansēm paralēli biju iesaistīta visās emocijās. Viņa jau tā ir slima, un tiesas process radīja vēl papildu stresu, kas atveseļošanās procesā nepārprotami nebija palīgs.» Cīņa pret darba devēju nebija viegla, bija jāpierāda, ka I. Timofejeva negrib iedzīvoties. «Šāda attieksme Innai bija pazemojoša, un to, ka viņa negrib iedzīvoties, bija jāpierāda visām atbildīgajām iestādēm,» atceras R. Matjušina.
Pēc uzvaras tiesā pie advokātes jau vērsušies daudz klientu ar līdzīgām problēmām. «Sniedzu palīdzību vīrietim, kas strādā celtniecībā un nu ir kļuvis par invalīdu, nokrītot no statnēm. Te arī līdzīgi - kaut gan pārkāpumi ir tik ļoti acīmredzami, darba devējs neatzīst savu vainu un saka, ka vīrietis traumu guvis iepriekš,» stāsta advokāte un bilst: «Ja darba devēji uzreiz sāktu pārrunas, nebūtu jāmaksā tiesas piespriestās summas, kas ir lielas. Sākumstadija ir tā, kurā tiešām ir iespējams vienoties par abām pusēm atbilstošu risinājumu.»
Dons Kihots jeb Pēteris
Pērnā gada sākumā Latvijas pasta šoferim Pēterim Stepiņam darbavietā uz kājas uzkrita pasta konteiners, kas viņam sadragāja potīti. Pēterim bija jāpārcieš vairākas operācijas un rehabilitācijas kursi daudzu tūkstošu latu vērtībā. Vīrietis ir vērsies tiesā, pieprasot 80 000 latu. «Mana cīņa ar darba devēju ir kā Dona Kihota cīņa ar vējdzirnavām,» nopūšas Pēteris un teic, ka viņš darba devēju jau iepriekš bija gan mutvārdos, gan rakstveidā brīdinājis par nesakārtoto darba vidi. P. Stepiņš velta skarbus vārdus arī VDI: «Šī iestāde nevēlas iedziļināties lietas būtībā, bet mēģina nostāties darba devēja pusē. Ja cilvēks nav pietiekami izglītots, aktā par darba nelaimes gadījumu var ierakstīt tādu it kā nenozīmīgu atzinumu kā «cilvēka nedroša rīcība», kas liedz viņam tiesības saņemt kompensāciju.» Pēteris jau vairākas reizes ir pārsūdzējis VDI atzinumu un pārmet iestādei, ka tā nespēj objektīvi izvērtēt notikušo. «No šī visa secinu tikai vienu - mūsu it kā tiesiskajā valstī nevar paļauties ne uz vienu citu kā tikai uz sevi,» ir sarūgtināts P. Stepiņš.
Tajā pašā laikā VDI, iepazīstoties ar P. Stepiņa pārmetumiem, norāda, ka viņa teiktajā valda ļoti daudz emociju, piebilstot, ka katrs nelaimes gadījums tiek rūpīgi izmeklēts un tiek ņemti vērā visi pierādījumi. «Mēs kategoriski noraidām nostāšanos vienā vai otrā pusē,» teic L. Matisāne.