Kandidātu loks esot plašs - no kāda Saeimas deputāta līdz privātuzņēmumu valdes locekļiem, tomēr, kaut arī konkurss bija starptautisks, tajā, visticamāk, neesot pieteicies neviens ārzemnieks. «Neesmu ar tiem vēl kārtīgi iepazinies, bet, uzmetot valdes priekšsēža posteņa kandidātu pieteikumiem aci, šķiet, uz amatu no tiem varētu pretendēt kādi pieci līdz septiņi cilvēki,» pirmo vērtējumu sniedza Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Viņš uzskata, ka interese par konkursu noteikti nav maza: «Rēķinājāmies, ka uz valdes locekļa amatu pretendentu būs apmēram tikpat daudz kā uz priekšsēža posteni, tāpēc var teikt, ka pieteikumu skaits ir ievērojami lielāks, nekā gaidīts.» Kandidātu vārdi oficiāli netiek publiskoti, jo «lielākā daļa no viņiem strādā un negribam viņiem radīt problēmas ar pašreizējiem darba devējiem», viņš skaidroja.
Lūgta novērtēt aktivitāti, personāla atlases uzņēmuma Eiro personāls vadītāja Arta Biruma portālam Diena.lv pauda, ka, viņasprāt, 19 kandidātu uz Latvenergo vadītāja amatu ir viduvējs skaits un ar skaitli vien nepietiek - jāredz arī pretendentu kvalifikācija: «Var jau būt arī tā, ka piesakās simts, bet neder neviens.» Tas, ka nekandidē ārzemnieki, arī neesot nekāds pārsteigums. «Starptautiskā līmenī šādos amatos atalgojums ir stipri lielāks, turklāt ārzemnieki parasti gaida, ka viņiem apmaksās dzīvesvietu un būs citi labumi,» skaidro personāla atlases speciāliste.
Pēc pretendentu pieteikumu izvērtēšanas konkursā izvirzītajām prasībām ministrijas izveidota komisija pretendentus vērtēs pēc būtības. Jaunu vadītāju un valdes locekli Latvenergo sāka meklēt pēc tam, kad jūnijā KNAB toreizējo uzņēmuma vadītāju Kārli Miķelsonu, valdes locekli Aigaru Meļko un vēl piecus citus cilvēkus aizturēja aizdomās par naudas atmazgāšanu lielos apmēros. EM negaidīja tiesas spriedumu un izlēma meklēt jaunu Latvenergo vadītāju, un šajā nolūkā izsludināja starptautisku konkursu.