«Šādi rīkoties liek vairāki Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) punkti. Tie noteic, ka mums jāattīsta jauniešiem piemēroti izklaides resursi un mūsdienīgi žanri un formāti. Bet to nevaram pildīt situācijā, ja ir tāds obligāts apgrūtinājums kā Saeimas sēžu translēšana katru ceturtdienu pilnīgi nezināmā laikā, vai tās dažreiz būtu 20 minūtes vai 20 stundas. Par kādiem mūsdienīgiem formātiem varam runāt, ja mums ir akmenī iecirsta viena programmas daļa?» kategorisks ir J. Siksnis.
Parlamentārieši ar šādu notikumu pavērsienu nav mierā, un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) J. Siksnim nosūtījusi vēstuli, paužot frakciju un neatkarīgo deputātu nostāju, ka ierosinājums atteikties no Saeimas sēžu translēšanas Latvijas Radio neatbilst likumam jeb Saeimas Kārtības rullim. J. Siksnis gan domā pretēji, ka sēžu translēšana sabiedriskajā medijā ir pretrunā ar EPLL, un to arī sola norādīt savā atbildes vēstulē: «Pagājušajā nedēļā pārrunājām šo jautājumu Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP), un tās locekļi LR nostāju atbalstīja, norādot, ka EPLL mums ir saistošāks nekā Saeimas Kārtības rullis. Baidos, ka deputātu paustie viedokļi manu lēmumu īsti neietekmēs,» piebilst J. Siksnis un uzsver, ka starp Saeimas kanceleju un LR 2004. gadā noslēgtais sadarbības līgums katrai no pusēm paredzēja iespēju vienpusēji atkāpties no saistībām, brīdinot par to 30 dienu iepriekš, ko sabiedriskā radio vadība arī izmantoja. J. Siksnis gan sola, ka Saeimas plenārsēdes tikšot pārraidītas LR mājaslapā.
Parlamenta deputāts Andris Buiķis (Vienotība) uz šādu risinājumu raugās skeptiski: «Bet kā tad vecākā paaudze un lauku ļaudis, kuriem internets nav pieejams? Kad nebiju deputāts, pats klausījos, ja lēma kaut ko par man interesējošiem jautājumiem.»
Atsevišķi deputāti uzskata, ka iespēja radio tiešraidē sekot deputātu darbam Saeimas sēžu laikā ir priekšnosacījums, lai cilvēki iegūtu nepastarpinātu informāciju par parlamenta darbu un, balstoties uz to, īstenotu savu pilsonisko līdzdalību. Kritiski šo argumentu vērtē Saeimas deputāts un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Boriss Cilevičs (SC): «Latvijas parlamentā galvenais darbs notiek frakcijās, komisijās un kuluāros, bet plenārsēdes ir tikai kā podests, ko atsevišķi kolēģi mēdz izmantot, lai izrādītos un priekšvēlēšanu periodā izraisītu mazus skandālus. Daudzi savas runas no tribīnes adresē radio klausītājiem, nevis par tēmu spriež pēc būtības.» Arī J. Siksnis uzskata, ka Saeimas deputātu iebildumi pret plenārsēžu translāciju pārtraukšanu sabiedriskā radio viļņos saistīti ar vēlmi izpatikt vēlētājiem: «Ja bijis šāda veida resurss, īpaši, ņemot vērā, ka tas neko nemaksā, kāpēc no tā tāpat atteikties? To es varu saprast, bet vienlaikus aicinu deputātus apzināties, ka ar savu uzstājību viņi neļauj sabiedriskajam medijam attīstīties!» Vaicāts, kāpēc lēmums pieņemts tieši tagad, J. Siksnis skaidro, ka LR saņēmis finansējumu jauniešu kanāla veidošanai, tāpēc pilnībā savās rokās pārņēmis iepriekš sadarbībā ar Latvijas Universitāti LR piektajā kanālā atskaņoto Radio NABA, kurā plenārsēdes translētas līdz šim. Diena jau rakstīja, ka jauniešiem paredzēto kanālu Latvijas Radio5-pieci.lv ēterā plānots palaist šā gada marta pēdējā dienā.
Jāpiebilst, ka vairākās citās ES dalībvalstīs pastāv atsevišķi televīzijas kanāli, kuros tiek pārraidītas likumdevēju un izpildvaras sēdes. Arī Latvijā no 1. janvāra bezmaksas apraidē skatāmais SIA Ogres Televīzija kanāls OTV, kas NEPLP konkursā ieguva tiesības pārraidīt bērniem un jauniešiem domātu saturu, iecerējis piedāvāt skatītājiem translācijas no Saeimas un Ministru kabineta sēdēm. OTV direktore Dace Tribocka šādu vēlmi pamato ar iespēju paplašināt to cilvēku loku, kas interesējas par valsts pārvaldi. OTV vadības plāni gan izpelnījušies plašu sabiedrības kritiku sociālajos tīklos, arī vairāki mediju eksperti norādīja, ka deputātu debates neatbilst bērnu un jauniešu auditorijai.