Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība) atceras, ka grozījumi Satversmē 2004. gadā bija viens no pirmajiem projektiem, kuru viņš kā Jaunā laika deputāts parakstīja. Politiķis vairs neatmin, cik reižu šajos gados neveiksmīgi ir mēģināts atteikties no administratīvās imunitātes. A. Latkovskis teica, ka Eiropas valstīs tādas normas pamatlikumā nav. Kad savulaik sākās diskusijas par administratīvo imunitāti, politiķi atgādināja, ka tā brīvvalsts laikā noteikta, lai pasargātu deputātus no politiski motivētas vajāšanas.
Taču tolaik deputāti uz Saeimas namu nāca kājām un viņu sodīšana par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas tagad ir biežākais pārkāpuma veids, nebija aktuāla. Lai gan šo gadu laikā par izmaiņām visvairāk iestājās Jaunais laiks un vēlāk - Vienotība, pieņemtā projekta iesniedzēja ir Latvijas Reģionu apvienība. Tās ceturtdien izplatītajā paziņojumā teikts: «Uzskatām, ka šī Satversmes norma bija jāsvītro kā novecojusi un sabiedrību diskriminējoša. Saeimas deputātam šādā veidā tika piešķirtas pilnīgi nepamatotas privilēģijas.» Saeimas Preses dienesta sniegtā informācija liecina, ka šīs Saeimas laikā administratīvai sodīšanai deputāti ir izdoti 15 reižu, tostarp Gunta Belēviča (ZZS) sodīšanai parlaments piekritis četras reizes. Pārkāpumu sarakstā ir ne tikai ceļu satiksmes noteikumu neievērošana, bet arī konstatētie interešu konflikti un nepareizu ziņu sniegšana amatpersonu deklarācijā.
Jānis Klaužs (ZZS) varētu ieiet vēsturē kā pēdējais politiķis, kuru Saeima izdod sodīšanai. Viņš bija aizmirsis veikt automašīnas tehnisko apskati. J. Klaužs vēsturiskajā balsojumā nepiedalījās. Viņš Dienai atzina, ka «nekādas vainas nebija arī iepriekšējai kārtībai», neredzot jēgu tās maiņai. Dienai zināms, ka pirms desmit gadiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs bija lūdzis J. Klaužu administratīvi sodīt par amatu savienošanas ierobežojumu pārkāpumu, taču viņš sodu pārsūdzēja un sešus gadus vēlāk Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka deputāts ir sodīts nepamatoti.
Andrejs Elksniņš (Saskaņa) sēdē atgādināja, ka joprojām ir virkne citu valsts varas atzaru, kuros administratīvā imunitāte ir saglabājusies, ar to vispirms domājot tiesībsargājošās iestādes.
Pārlūkojot Dienas arhīvu, redzams, ka bijuši daži gadījumi, kad Saeima nav izdevusi deputātu sodīšanai. 2003. gada novembrī tā par partijas finanšu pārkāpumiem neizdeva administratīvajai sodīšanai Zaļo un Zemnieku savienības vadītāju, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri. Nedaudz vēlāk deputāti iebilda arī pret Jāņa Šmita (LPP) sodīšanu, kuram bija konstatēts interešu konflikts, ieņemot ar deputāta pienākumiem nesavienojamu amatu. 8. Saeimā bijis nedaudz vairāk nekā 20 gadījumu, kad deputāti sodīti par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu, bet 2005. gada nogalē Saeimas sēdē Linda Mūrniece (JL) zināja teikt, ka policija pieķērusi ievērojami vairāk deputātu - 72 tautas kalpus -, ceļu policisti viņus neatpazina, politiķi neatklāja amatu un sodu samaksāja, apejot Saeimu.