VPD ir dienests, kas uzrauga nosacīti notiesātos un cietumā jau «atsēdējušos» noziedzniekus, mēģinādams panākt, ka viņi jaunu noziegumu nepastrādās. Tomēr VPD joprojām strādā 2009. gada ziemas režīmā - četru darba dienu nedēļu -, un vairākas tā funkcijas ir iesaldētas. Latvijas Probācijas darbinieku arodbiedrības (LPDA) valdes priekšsēdētājas vietniece Ingrīda Rukmane uzsvēra, ka VPD darbiniekiem ir atņemta arī veselības apdrošināšana, bet piemaksa par darba bīstamību ir tikai 1% no algas jeb aptuveni divarpus latu mēnesī. «Bīstamība ir ļoti reāla, piemēram, ir bijis gadījums, ka klients atnāk pie inspektores un draud viņai ar pielādētu ieroci. Nemaz nerunājot par veselību. Nav noslēpums, ka mūsu klienti ir daudzu lipīgu slimību, piemēram, tuberkulozes, riska grupā,» viņa teica.
VPD darbiniekus pārstāvošā arodbiedrība prasa piemaksas par darba bīstamību palielināšanu, kā arī pilna darba laika un dienesta funkciju atjaunošanu jau no 2013. gada, kā iepriekš bija solīts, nevis pakāpeniski līdz 2016. gadam, kā pašlaik plāno valdība.
Uz piketu pie valdības nama bija ieradušies aptuveni 150 jeb puse no visiem VPD darbiniekiem. Klāt bija arī dienesta vadītājs Aleksandrs Dementjevs, kurš uzsvēra, ka savu padoto aktivitātes atbalsta, jo visas citas iespējas jau esot izsmeltas. A. Dementjevs arī norādīja, ka viņa padoto prasību izpildīšanai būtu nepieciešami 350 tūkstoši latu, kas «salīdzinot ar to, ko tagad dala citām struktūrām, ir niecīga summa».
LPDA valdes priekšsēdētāja Anita Romānova teica, ka LPDA atbalstu solījusi arī Tieslietu ministriju (TM) pārvaldošā VL-TB/LNNK, kā arī atsevišķi Saeimas deputāti, piemēram, krimināltiesību eksperts Andrejs Judins (Vienotība). Ja, par spīti tam, Saeimā tiks apstiprināts pašreiz valdības virzītais plāns, arodbiedrība vērsīšoties Satversmes tiesā.
Pie protestētājiem bija atnācis arī bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, kurš patlaban darbojas Saeimas Juridiskajā komisijā, kā arī TM parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis (abi VL-TB/LNNK). G. Bērziņš solīja - kad komisija spriedīs par TM budžetu, viņš šo jautājumu aktualizēšot.
Jāpiebilst gan, ka pavisam nesen VL-TB/LNNK jau nāca klajā ar pieprasījumu piešķirt demogrāfiskās situācijas uzlabošanai papildus 31,6 miljonus, uz ko premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) reaģēja, norādot, ka tādā gadījumā sagaida ierosinājumus no abiem VL-TB/LNNK ministriem, ko tieši no viņu nozarēm varētu pārdalīt par labu demogrāfijai. G. Bērziņš, jautāts, kas tad viņa partijai būs svarīgāks - 36 miljoni demogrāfijai vai 350 tūkstošu VPD -, atbildēja ka «šīs lietas nevajadzētu likt svaru kausos».
Šī nav pirmā reize pēdējos gados, kad tieslietu sistēmas darbinieki sākuši aktīvu cīņu par algu. Piemēram, briestošo tiesu sistēmas tehnisko darbinieku dumpi savulaik novērsa toreizējais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība). Viņš norāda, ka tolaik gan situācija bijusi citāda, tāpēc izdevies tiesu darbiniekus nomierināt, sadalot viņu starpā tukšajām vakancēm paredzēto atalgojumu. Par VPD dumpi A. Štokenbergs izsakās piesardzīgāk: «Tas, ka VPD īpatsvars salīdzinājumā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi pieaugs, ir skaidrs, jo tas jau ir iezīmēts likumā. Bet TM jau pati naudu nedrukā - kur to ņemt, tas ir pārrunu jautājums.»