Tas nav ne izdomāts, nedz tā ir iegriba, ka uzņēmēji grib maksāt 25% un ne vairāk. Mazais un vidējais bizness neko vairāk vienkārši samaksāt nevar. Ja jums nav vismaz viena miljona apgrozījums, jums ir ļoti grūti izspiest šos 50 vai 60 santīmus, kas par katru darbiniekam samaksāto latu, ir nodokļos jāatdod valstij.
Precizēsim, par katru latu, ko darba ņēmējs uz rokas saņem, šodien uzņēmējam ir jāsamaksā vēl 60 santīmu valstij?
Jā, noapaļojot tie ir 60 santīmu. Tas ir, sākot ar 51 santīmu, cilvēkam, kuram ir atvieglojumi par bērniem, un tad uz augšu. Tātad, ja darbinieks grib saņemt uz rokas neto 500 latu, tad uzņēmējam savā budžetā ir jāiekļauj vismaz 750 latu, jo klāt nāk sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāja ienākuma nodoklis.
Uzņēmēji tātad būtu gatavi maksāt tikai divas reizes mazākus darbaspēka nodokļus.
Jā, un pateikšu, kāpēc. Īpašnieki ir pārgājuši uz dividenžu apmaksu, bet dividendes apliekas ar 15% peļņas nodokli un 10% dividenžu nodokli. Tas arī ir tas, ko uzņēmēji ir gatavi samaksāt un kas neatstāj milzīgu iespaidu uz uzņēmuma naudas plūsmu. Bet milzīgie darbaspēka nodokļi ir pārāk liels slogs.
Politiķu arguments ir, ka samazināt nodokļus nav iespējams, jo tad budžetā nebūs naudas, kas vajadzīga valstij. Ko darīt?
Es tam neticu. Tieši tāpat pretojās uzņēmuma ienākuma nodokļa samazināšanai. Deviņdesmito gadu sākumā tas bija 40%. Kurš to maksāja? Neviens. Tad uzņēmuma nodoklis kļuva 25%. Lielais bizness to vēl maksāja, jo kapitāla uzkrāšanas periods atļāva, bet mazie un vidējie nemaksāja neko. Tad sākās uzņēmuma ienākuma nodokļa samazināšana sākumā uz 19%, bet tikai tad, kad nodoklis tika samazināts uz 15% - lai Finanšu ministrija paceļ datus -, valsts saņēma tādu iekasējumu no peļņas nodokļa, kāds pat sapņos nerādījās. Tas ir mīts, ka nebūs valstij naudas, ja samazinās nodokļus. Nevajag to dubulto morāli piekopt - tagad jau tāpat naudas nav. Mikrouzņēmumiem tagad ir 9% nodoklis. Cilvēki reģistrējas un maksā. Tā nav, ka visi ir tendēti uz nemaksāšanu. Viņi jau varēja neko nemaksāt, nereģistrēties. Kā strādāja «pa melno», tā strādāt arī turpmāk. Visi grib gulēt mierīgi un kaut ko nopelnīt arī.
Zviedru ekonomikas augstskolas profesors, kas pēta ēnu ekonomiku, Dienai savulaik izteica apgalvojumu, ka nodokļus samazināt neesot vērts, jo tie, kas nemaksājot, tāpat nemaksās, vajag ķert un sodīt.
Nu nav tā! Es tam absolūti nepiekrītu. Diendienā kontaktējoties ar saviem klientiem, kas visi ir uzņēmēji, varu pateikt, ka neviens vairoties no nodokļiem nejūtas laimīgs un tā ir spiesta lieta. Patlaban ir 160 tūkstoši uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāju. Cik tad no viņiem ir lielo uzņēmumu? Ja nelielajiem uzņēmumiem, tāpat kā tagad mikrouzņēmumiem, līdz kaut kādam noteiktam apgrozījumam atļautu maksāt mazākus nodokļus, teiksim, 25%, nevis 50% par darbaspēku, Valsts kase būtu pilna, nezinātu, kur naudu likt. Tas ir nepamatots mīts, ka cilvēki negrib maksāt nodokļus.
Politiķi bieži norāda, ka mums nevajadzētu žēloties par nodokļiem, jo tie ir tādi paši kā caurmērā Eiropā.
Vai mēs esam tāda pati valsts kā caurmērā Eiropā? Mums nav gadsimtiem bijuši uzkrājumi. Nevar mūs salīdzināt ar Vāciju, Holandi, kaut vai to pašu Somiju. Cik ilgi viņi ir uzkrājuši kapitālu? Gadsimtiem! Viņiem nav nepieciešamas tik milzīgas investīcijas kā mums. Mums ar mūsu nodokļu sistēmu ir jānopelna iztika saviem darbiniekiem, jāveic investīcijas un vēl kaut kā jāattīstās. Jā, peļņas nodokļa likumdošana uzņēmumiem Latvijā ir ļoti labvēlīga. Par PVN sistēmu sūdzēties nevaram, jo ir iespēja PVN atgūt 30 dienu laikā. Tas, kas mums ir palicis nesamērīgi augsts, - tie ir darbaspēka nodokļi. Varat runāt ar jebkuru no darba devējiem - viņi jums pateiks, pirmais, kas jāsamazina, tie ir darbaspēka nodokļi. Saukas kungs, kuru jūs pieminējāt, pats ir pētījis, ka nelegālā ekonomika ir apmēram puse no Latvijas ekonomikas. Ja mēs no šīs puses, kurā vispār neviens nekādus nodokļus nemaksā, iegūtu kaut 20%, mums budžets būtu pārpildīts pārpārēm. Kāpēc ir jācīnās ar mums, kas strādā legāli? Varbūt vienreiz jāsāk cīnīties ar tiem, kuri strādā nelegāli. Mēs drīz pazaudēsim šo valsti, ja necīnīsimies pret kontrabandu un tiem, kas vispār nemaksā nekādus nodokļus. Visa Rīga zina, kur nopirkt nelegālo degvielu, vai tas ir normāli?
Varbūt cilvēki negrib maksāt 90 santīmu cenu par degvielas litru, no kuras puse ir valsts nodokļi?
Lūk, to arī aizejiet un pastāstiet Saeimā un Ministru kabinetā. Tāpēc arī kontrabanda plaukst un zeļ, jo nemaksā nodokļus vispār. Turklāt, jo mazāk paliek nodokļu maksātāju, jo dārgāka paliek legālā prece. Redziet, jautājums par nodokļu maksāšanu nav jautājums ne man, ne jums. Tas ir jautājums tiesībsargājošajām institūcijām un politiskajai varai. Ja nav politiskās gribas apkarot nodokļu nemaksāšanu, tie netiks maksāti. Runa ir par to, ka kāds no tā ļoti labi pelna, ka tā puse melnajā sektorā nevienu nodokli nemaksā. Jo vairāk cilvēki pirks kontrabandas preces, jo vairāk naudas nonāks kontrabandas organizētāju rokās. Viņi varēs veidot savas militarizētas struktūras, savu policiju. Par ko mēs drīz pārvērtīsimies? Īstenībā ir iespējams diezgan precīzi izrēķināt, kāds valstī ir nelegālās naudas aprites apjoms. Ja spētu panākt, lai kaut ceturtā daļa no tā tiek aplikta ar nodokļiem, nodokļus varētu samazināt un beigt mocīt tos, kas maksā.