Dombrovskis. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis šo vēsti neuzņēma ar noliektu galvu, bet apstiprināja gatavību konstruktīvi strādāt, jo valsti nevarot atstāt šādā situācijā bez valdības. A. Brigmanis uzsvēra, ka Aivars Lembergs joprojām ir ZZS premjera kandidāts.
Kad Valsts prezidents Valdis Zatlers svētdienas vakarā telekompānijas LNT rīkotajā prezidenta kandidātu diskusijā skaidroja savas rīcības motīvus, rosinot Saeimas atlaišanu, viņš pieminēja arī neapmierinātību ar koalīcijas partneru attiecībām valdībā, kur viens no partneriem bloķējas ar opozīciju. V. Zatlers nosauca vairākus gadījumus, kur Saeimas lēmums varēja būt pieņemts A. Lemberga interesēs, piemēram, neapstiprinot tiesnešus un arī ģenerālprokuroru Jāni Maizīti. Arī tiesībsarga amatā nonāca nevis Vienotības izraudzītā kandidāte, bet opozīcijas nominētais pretendents, kuru atbalstīja ZZS. Pagājušajā ceturtdienā ZZS nebalsoja par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vēlmi veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera (LPP/LC) dzīves vietās, kas bijis pēdējais piliens prezidenta pacietības mērā.
Pārmetumiem par šo balsojumu ZZS frakcijas vadītājs A. Brigmanis nepiekrita, jo viņš pats uz sēdi neesot paguvis atgriezties un tā esot organizēta sasteigti. Tagad viņš balsotu par kratīšanu kolēģa mājokļos. A. Brigmanis atgādināja, ka V. Zatlers vairākas reizes pats esot ticies ar A. Lembergu un nekādu nosodījumu neesot viņam izteicis. Tikšanās faktu V. Zatlers LNT diskusijā apstiprināja, taču uzsvēra, ka ar A. Lembergu ir ticies kā ar pilsētas mēru. Prezidents tiekoties arī ar citiem pašvaldību vadītājiem. Te gan jāatgādina, ka A. Lembergs, kurš ir ievēlēts par Ventspils domes priekšsēdētāju, ir apsūdzēts smagos noziegumos un šā iemesla dēļ viņam ir noteikti vairāki ierobežojumi - arī pildīt domes vadītāja pienākumus, kurus veic Jānis Vītoliņš.
No V. Zatlera teiktā pēc vēsturiskā paziņojuma izriet, ka viņš arī aicinājis veidot jaunu valdību, kas faktiski nozīmētu valdību ar Saskaņas centru. Tam ne Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, ne V. Dombrovskis nav piekrituši. Premjers pirmdien žurnālistiem paskaidroja, ka vairāki lēmumi, kurus kritiski vērtēja prezidents, ir pieņemti ar apvienības Par labu Latviju!, ZZS un arī ar Saskaņas centra balsīm. SC arī neatbalstīja kratīšanu kolēģa dzīvesvietā. Koalīcijas politiķi ir arī uzsvēruši - valdības maiņa pēc paziņojuma, ka ir rosināta Saeimas atlaišana, radītu papildu nestabilitāti. Ņemot vērā jauno situāciju, arī iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība) pēc aiziešanas no šā amata jūnija sākumā neplāno atjaunot Saeimas deputāta mandātu, un viņas pienākumus līdz jaunās Saeimas izveidotās valdības apstiprināšanai, visticamāk, veiks kāds no ministriem.
Līdz šīs valdības pilnvaru beigām Vienotība nolēmusi panākt vairāku likuma grozījumu pieņemšanu, lai mazinātu oligarhu jeb ietekmīgu cilvēku iespaidu uz politiku. Tā jau ir sagatavojusi grozījumus Satversmē, kas paredz izslēgt no pamatlikuma normu, kura nosaka, ka nepieciešama Saeimas piekrišana kratīšanas veikšanai pie Saeimas deputāta. Šīs Vienotības iniciatīvas būs pārbaudījums partneriem no ZZS, kuras vadība pagaidām vēl sola tikai gatavību diskutēt. Satversmes grozījumu pieņemšanai ir nepieciešams divu trešdaļu Saeimas deputātu vairākums, bet koalīcijā ir 55 deputāti. A. Brigmanis vairāk ir nobažījies, kā «puspalaists parlaments spēs vienoties par budžetu». Referendums par Saeimas atlaišanu paredzēts 23. jūlijā, Saeimas ārkārtas vēlēšanas varētu notikt septembra vidū.