Jāgatavo līgumprojekts
Dienas saruna ar J. Domburu notiek nākamajā dienā pēc KNL 10 gadu jubilejas. J. Domburs gan ironiski noteic, ka nezinot, vai viņš jāapsveic, jo 10 gadu ar raidījumu viņam radījuši gana daudz sirmu matu. Par KNL izredzēm nākamajā sezonā J. Domburs ir mazrunīgs. LTV sarunas ar žurnālistu ritot apmēram divus mēnešus, un pēc apmainīšanās ar savstarpējām «laipnībām» ziemā abas puses vienojušās tās nekomentēt. J. Dombura un LTV vadītāja Edgara Kota atbildes gan ļauj saprast, kurā fāzē ir sarunas - J. Domburs esot izveidojis apkopojumu par situāciju un lūdzis LTV visu apkopot vienā dokumentā, tostarp sagatavojot līgumprojektu.
Ziemā E. Kots aģentūrai BNS paudis, ka KNL būtu jāmainās, citādi tas vairs nesniedzot atbildi uz paša uzdoto jautājumu un nereti kļūstot par raidījuma dalībnieku sabiedrisko attiecību platformu. Vēlāk E. Kots publiski atvainojās J. Domburam par raidījuma komentēšanu, pirms pārrunāts ar viņu pašu.
Auditorijas rādītāji liecina, ka KNL «pīķa laiks» ir 2007. gads, kopš tā laika reitingi samazinājušies. Visas LTV vidējos rādītājus tie joprojām krietni pārsniedz. Tāpat jāņem vērā, ka tieši 2007. gadā KNL izvērsa aktīvāku darbību internetā, kur arī iespējams skatīties raidījumus. LU pasniedzējs Dmitrijs Petrenko norāda, ka raidījuma tematika a priori neļauj piesaistīt ļoti plašu skatītāju loku.
Publika studijā
Eksperti nenoliedz, ka J. Dombura raidījums ēterā jau ir tik ilgi, ka tam būtu nepieciešama «atjaunošanās». «Šķiet, ka visi ir noguruši: pats autors, viesi un arī publika mājās pie TV ekrāna,» norāda Vidzemes augstskolas lektors Jānis Juzefovičs. Viņš gan uzsver, ka to ietekmē arī apstākļi, kas nav saistīti ar raidījuma autoru, proti, tematika atkārtojas, politiķi ir vieni un tie paši.
Rīgas Stradiņa universitātes vadošais pētnieks Sergejs Kruks norāda, ka raidījums sen sevi izsmēlis, jo J. Domburs esot upurējies neauglīgām sarunām ar amatpersonām. Amatpersonas kā attaisnojumu izmantojot normatīvos aktus, taču nerunājot par to, kā vajadzētu būt, par stratēģiskajiem risinājumiem. Pēc S. Kruka domām, problēma esot tā, ka pirmo vijoli raidījumā nespēlē eksperti, tomēr, no otras puses, kad J. Domburs aicinot ekspertus, izrādoties, ka viņiem nav, ko teikt. Vienīgais S. Kruka ieteikums J. Domburam esot brīvāk pieiet raidījuma formātam, arī eksperimentēt. «Jāsaprot, ka ir jāmainās,» saka S. Kruks. Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors Ainārs Dimants uzskata, ka raidījums dažkārt «ieiet» tehniskās lietās un pazūdot sabiedriskais nozīmīgums. Dažas tēmas tiekot pārmaltas, bet netiekot attīstītas. Esot jautājums, vai raidījuma vadītājam pašam esot stratēģisks redzējums uz Latvijas attīstību. A. Dimants gan uzreiz piebilst, ka tas nav arguments, lai mainītu vadītāju.
Pēc dažu ekspertu domām, viena no iespējām, kā atsvaidzināt raidījumu, būtu mainīt cilvēku aicināšanas stratēģiju un ieviest publiku studijā. Tas radītu sajūtu, ka saruna notiek starp varas personām un publiku, norāda J. Juzefovičs. S. Kruks pret šādu iespēju ir skeptiskāks, uzsverot, ka to izmanto kā «PR elementu» ar domu, ka gan jau tad studijā klātesošo cilvēku radinieki paskatīsies, bet, ja šiem cilvēkiem nav, ko teikt, viņš no aicināšanas neredz labumu. A. Dimants uzskata, ka varētu raidījumā vairāk izmantot interneta medijus, lai vairotu interaktivitāti.
Maz alternatīvu
Aptaujātie eksperti neapšauba J. Domburu kā raidījuma vadītāju, un vairāki pat nevēlas dot viņam padomus, sakot, ka viņš ir gana augsta līmeņa žurnālists, lai varētu pats izlemt, kā attīstīt raidījumu. Tiesa, J. Domburs jau agrāk ir stāstījis par saviem plāniem attīstīt raidījumu, tostarp arī ieviešot studijā publiku. Tagad viņš pauž, ka nevēlas par to vēlreiz runāt, jo tam neesot jēgas. Žurnālists uzsver, ka, viņaprāt, absurdi vērtēt KNL atrauti no LTV kopumā. Tas saskan ar J. Juzefoviča teikto, jo viņš uzskata, ka nevar mainīt J. Dombura raidījumu, nesakārtojot visu LTV programmu.
Pēc J. Juzefoviča domām, LTV diskusiju žanrā nemaz neesot citu alternatīvu J. Domburam, jo pārējie diskusiju raidījumi esot vāji, kas nesekmē KNL attīstību. Problēma esot spēcīgu žurnālistu trūkums, kas pierādījies arī priekšvēlēšanu diskusiju ciklā. J. Juzefovičs neredz «gatavu» žurnālistu, ko varētu likt J. Dombura vietā, lai iegūtu asu, tiešu diskusiju par «smagajiem tematiem» - politiku, ekonomiku. Tā, viņaprāt, ir LTV vaina, jo sabiedriskā televīzija neesot uzaudzinājusi spēcīgus raidījuma vadītājus, turklāt nav spējusi noturēt arī esošos, kuri tagad strādā TV3. E. Kots iepriekš atzina, ka gan LTV, gan citos medijos redz žurnālistus, kuri spētu vadīt šāda veida raidījumus. «Domāju, ka ir divas dažādas lietas, ko mēs abi ar Kotu saprotam ar profesionāli novadītu diskusijas raidījumu,» pieļauj J. Juzefovičs.
Citi eksperti ir mazāk skeptiski pret iespēju atrast labu LTV diskusiju vadītāju, lai arī nenoliedz, ka KNL «saaudzis» ar vadītāju un ne velti to dēvē par Domburšovu. D. Petrenko uzskata, ka labu vadītāju var atrast, bet viņam vēl būtu jāaug, tāpat kā J. Domburs laika gaitā izauga.
2006. gadā, kad LTV nevarēja vienoties ar J. Domburu par līgumu, iejaucās toreizējā Nacionālā radio un televīzijas padome, kura uzdeva LTV rast naudu KNL. Padomes locekle Dzintra Geka ir pārliecināta, ka raidījums paliks LTV ēterā, katrā ziņā viņa padomē iestāšoties, lai tas paliktu. Padomes priekšsēdis Ābrams Kleckins līdz šim par J. Domburu izteicies neglaimojoši, savukārt viņa vietniece Dace Buceniece, vaicāta, vai padome vajadzības gadījumā arī šogad varētu iejaukties šajā procesā, īsziņā pauž, ka, viņasprāt, tai nebūtu jāiejaucas.
LTV vadītāju Dienai šonedēļ neizdevās sazvanīt, un elektroniski uzdotais jautājums E. Kotam, vai viņš var apliecināt, ka arī rudenī trešdienu vakaros LTV būs debašu raidījums, palika neatbildēts.