Pēdējo triju gadu laikā Lielbritānijā izglābti vairāk nekā 11 800 dzīvnieku. Daudzviet valstī izveidotas speciālas brigādes, kas steidzas palīgā četrkājainajiem draugiem. Viena glābšanas operācija vidēji izmaksājusi 600 mārciņu jeb 490 latu. Piemēram, kāda kaķēna glābšana, kurš nevarēja izvilkt galvu no veļas mazgājamās mašīnas apakšas, izmaksāja 36 latus, bet par palīdzības sniegšanu zirgam, kurš bija ievēlies baseinā, ugunsdzēsēji prasīja 874 latus.
Tomēr glābējus uztrauc tas, ka cilvēki, riskējot ar savu dzīvību, centīsies palīdzēt mīluļiem pašu spēkiem. Bažas laikrakstam The Independent pauda Hempšīras ugunsdzēsēju stacijas priekšnieks. Viņš norādīja: «Dzīvnieks, kurš ir uztraucies un cieš sāpes, rada draudus sabiedrībai, taču glābšanas dienestiem cilvēku drošība ir pirmajā vietā.» Pagājušajā vasarā glābējiem nācās no koka nocelt ne tikai kādu kaķi, bet arī viņa saimnieku, kurš bija rāpies palīgā savam pūkainim.
Starp dzīvniekiem, kuriem visbiežāk nepieciešama palīdzība, Lielbritānijā pirmajā vietā ierindojas kaķi. Pirms kāda laika veselu nedēļu kokā nodzīvoja mazs mincis. To izdevās novilināt lejā, zem koka novietojot drošības tīklu, kurā ielika lasi.
Kaķiem ļoti patīk rāpties augšup, lai varētu pārlūkot apkārtni un patverties no draudiem. Pētījumi pierādījuši, ka mazie pūkaiņi psiholoģiski noskaņoti uz kāpelēšanu koku zaros, tomēr ar to kaķu priekšrocības arī beidzas. Dzīvnieku asie, ieliektie nagi un spēcīgās pakaļkājas bez grūtībām ļauj tiem sasniegt koku galotnes, bet kāpšana lejup nagu īpatnību dēļ kļūst par īstu varoņdarbu.
Speciālisti rekomendē ļaut kaķiem kādu laiku pakavēties kokā un pašiem mēģināt tikt lejup. Cenšoties palīdzēt nekavējoties, glābēji dzīvnieku var nobiedēt, un tas rāpsies arvien augstāk. Glābēji arī iesaka saimniekam novietot zem koka mīkstu klājumu un pagrabināt mīluļa barības trauciņu. Tukšais vēders liks pārvarēt bailes no kāpiena lejup.