Mazdārziņš vai baznīca
Imantam ir 56 gadi, Ilzei pāris gadu mazāk. Abi šķīrušies jau pirms vairākiem gadiem, abiem ir pieauguši bērni, vienīgi Ilze dzīvo kopā ar dēlu. Abi ir pietiekami situēti, strādā valsts darbos, Imants vīrišķīgā, Ilze, tieši otrādi, sievišķīgā darba kolektīvā, kur jaunas iepazīšanās ar pretējā dzimuma pārstāvjiem ir neiespējamas. Latgales pilsētā ar 30 000 iedzīvotāju cilvēki dzīvo diezgan noslēgti, vairāk savā starpā draudzējas jaunieši vai arī ģimenes. Vientuļniekiem parasti atliek tikai reto kultūras pasākumu apmeklēšana drēgnajā, nemājīgajā kultūras namā, mazdārziņš vai baznīca. «Te cilvēkiem ir divas izejas - iet dziedāt baznīcas korī vai nodzerties,» pasmejas Ilze. Tā arī gadiem vadīti vientuļi vakari, Ilze gājusi uz bibliotēku, Imants medībās, dažkārt remdējumu meklējis veču kompānijā pie šņabja glāzītes. «Tas būtu slikti beidzies,» tagad viņš pats atzīst.
Pazinusi pīlādzi
Reģistrēties kādā iepazīšanās portālā Imantam puspajokam ieteicis darba kolēģis. Ilze par šo iespēju iepazīties izlasījusi Dienā. Ne viens, ne otrs to nav uztvēris nopietni, taču nolēmuši izmēģināt. Imantam izredzes bijušas lielākas, uzreiz saņēmis daudzas vēstules no visām Latvijas vietām. Ilzei piekrišana bijusi mazāka, jo viņa sakautrējusies ievietot fotogrāfiju - ja nu kāds paziņa ierauga! Saņēmusi gan dažas vēstules ar ātrā seksa piedāvājumiem no zeņķiem, kas varētu būt viņas dēla gados, tās tūlīt pat izdzēsusi, rakstījuši arī daži vecāki kungi no Vidzemes un Kurzemes, taču arī šīs pazīšanās nešķitušas stabilas - kur tad nu skriesi projām no mājām un iesildītas vietas. Imanta bilde piesaistījusi ar atklāto smaidu, turklāt vieta, kurā viņš fotografējies, šķitusi tāda kā pazīstama, nu gluži blakusmājas pagalms ar līko pīlādzi! Sadūšojusies un uzrakstījusi, aizsūtījusi arī mazu fotogrāfiju, taču atbildi nav saņēmusi.
Domā, ka nes cauri
«Es biju tik satriekta, domāju, ka viņam nepatīku, mocījos kompleksos,» tagad atzīstas Ilze, simpātiska tumšmate ar bedrītēm vaigos. Atbilde no Imanta atnākusi tikai pēc vairāk nekā nedēļas, izrādās, viņš bijis ilgstošā komandējumā. Vēstules kļuvušas arvien garākas, pārsteigti secinājuši, ka dzīvo vienā pilsētā, atradušies arī kopīgi paziņas. Taču lielākais pārsteigums vēl sekojis - kad beidzot sarunāts pirmais randiņš, izrādījies, abi dzīvo blakus mājās, taču neatcerējās, ka būtu viens otru kādreiz satikuši. Imants atzīstas, ka Ilze iepatikusies viņam no pirmā skatiena, Ilze gan šķelmīgi šūpo galvu, ka viņai nācies paskatīties vairākas reizes, taču beidzot arī viņa nav varējusi turēties pretī. Nu jau vairākus mēnešus viņi ir kopā.
Dzīvo atsevišķi
Ilze un Imants smejas, ka tik tuvu dzīvot blakus vienam mīlētāju pārim ir ļoti izdevīgi - ja nakts vidū sastrīdas, nav tālu jāiet uz mājām. Vakariņas parasti ēd kopīgi, jo Imants lieliski gatavo, taču Ilze agri no rīta steidzas uz savām mājām, lai sagatavotu brokastis dēlam. Kaut arī Ilzei šī saimniekošana divās mājās dažkārt šķiet apgrūtinoša, viņa nesteidzas pārcelties uz dzīvi tikai pie Imanta. Patīk saglabāt neitrālo teritoriju, kur var pabūt viena. Tomēr vakarus bez Imanta viņa vairs nespēj iedomāties.
Savu iepazīšanos internetā draugiem un paziņām viņi nav atklājuši, jo kautrējas - daudzi uzskata, ka šāda iepazīšanās ir kaut kas vieglprātīgs un nenopietns. Arī pati Ilze, kad viņai kaut kas nepatīk Imanta rīcībā, dusmās pieķer sevi pie domas, ka «laba manta jau portālos nereklamējas». «Tad es ātri nokaunos, jo galu galā arī sevi taču šādā veidā reklamēju!»
«Bet kur gan citur mēs varētu iepazīties?» Imants atjautā? «Uz deju vakariem ...tiem, kam pāri 40, es negāju, bet tāpat uz ielas, ja arī es pieietu Ilzei klāt, ko tad viņa man teiktu? Varu derēt, ka mana dūjiņa mani vienkārši uzskatītu par uzmākuli un pasūtītu projām!» «Protams,» atbild Ilze un abi nosmejas.