Biennāles programmas svarīgākie notikumi - kuratora veidotā izstāde un nacionālie paviljoni. Šāgada izstādes kuratore - izcilā japāņu arhitekte, biroja SANAA dibinātāja Kadzujo Sedzima, kura kopā ar savu darba partneri Rjui Nišidzavu maijā saņēma augstāko apbalvojumu arhitektūrā - Prickera balvu. Kadzujo Sedzimas izstādes tēma - Cilvēki satiekas arhitektūrā. Ekspozīcija apvieno 48 dalībniekus - arhitektus, inženierus, māksliniekus un domātājus. Zvaigžņu ir daudz! Apmeklētāji var aplūkot mākslinieku Ūlafura Eliasona un Kerita Vina Evansa, arhitektu Tojo Ito, Rjues Nišidzavas, Rema Kolhāsa (viņš šoreiz saņem biennāles goda balvu Zelta lauva par mūža ieguldījumu arhitektūras attīstībā), Sedrika Praisa, Renco Pjano un pašas Kadzujo Sedzimas, kā arī kuratora Hansa Ulriha Obrista un kinorežisora Vima Vendersa darbus.
Intīmākais žanrs
Kadzujo Sedzima biennālē uzdod jautājumu - vai arhitektūra spēj sekot XXI gadsimtā notiekošajām radikālajām pārmaiņām sabiedrības dzīvē? Mūsdienu sabiedrību viņa dēvē par postideoloģisku. Vai arhitektūra nosaka jaunas vērtības? Vai tā manifestē jaunu dzīvesveidu? «Mana ideja ir palīdzēt cilvēkiem veidot attiecības ar arhitektūru, palīdzēt arhitektūrai veidot attiecības ar cilvēkiem un palīdzēt cilvēkiem veidot attiecības pašiem ar sevi,» uzsver K. Sedzima. Izstādes dalībniekiem viņa lāvusi eksperimentēt ar telpas un telpiskuma jēdzienu. Telpa var būt arī gaistoša - piemēram, mākonis (sk. attēlu!)
Nacionālās ekspozīcijas piedāvā ap 50 valstu. Tās var uzstāties ar savu «repertuāru» vai arī reflektēt par lielās izstādes kuratora piedāvāto tēmu. No bijušās PSRS republikām Venēcijā savus projektus eksponē Armēnija, Igaunija, Gruzija, Krievija un Ukraina. Igaunija demonstrē izstādi 100 māju, kas apskata privātmāju arhitektūru valstī gadsimta garumā. Ekspozīcijas kuratore Karena Jagodina uzskata, ka tieši mājokļu projektēšana ir viens no «intīmākajiem» arhitektūras žanriem - vieta, kur cilvēks dzīvo, viņam ir vistuvākā, un tāpēc Igaunijas izstādes virziens ir cieši saistīts ar tēmu Cilvēki satiekas arhitektūrā. Igauņi rāda nevis sapņu projektus un fantāzijas, bet reālus objektus - simts privātmāju, kas uzbūvētas gan pirmās republikas laikā, gan padomju periodā, gan pēdējos gados. Šis apjomīgais pētījums, ko igauņi prezentē starptautiskajā forumā, ir ārkārtīgi vērtīgs arī vietējā tirgū. Tik pamatīgs dzīvojamo māju arhitektūras apkopojums Igaunijā veikts pirmo reizi.
K. Jagodina atgādina, ka tieši privātmājas tiek uzskatītas par igauņu arhitektūras «kvalitātes zīmi». Galvenā atšķirība no citām Eiropas valstīm - ļoti liels oriģinālprojektu īpatsvars. Standartizētu tipveida projektu šajā segmentā Igaunijā ir maz - tikai 10%. Ziemeļvalstu kaimiņi bieži izvēlas standartizētus mājokļus, kurus pasūta «pēc kataloga», pragmatisku apsvērumu dēļ - šādu māju, kas atbilst vispārējai gaumei, var pārdot vieglāk nekā neparastu autordarbu. Tas parāda igauņu attieksmi pret savām mājām: viņi ir konservatīvāki un izvēlas «personalizētu preci».
Ekspozīcijas autori norāda, ka privātmāju būvniecība Igaunijā piedzīvoja strauju kāpumu pēc neatkarības atjaunošanas: arvien vairāk cilvēku vēlējās dzīvot mājā, kas ir unikāla, - tas tuvināja īpašnieku priekšstatam par dzīves ideālu, ļāva izpausties un eksperimentēt. Iespējams, nekad agrāk cilvēki Igaunijā nebija apsprieduši nekustamā īpašuma, interjera, renovācijas un citus ar mājokļiem saistītus jautājumus tik daudz kā pēdējos desmit gados,» raksta igauņu arhitektūras žurnāla Maja galvenā redaktore Trīna Ojari.
Nākotnes fabrika
Krievijas paviljonā skatāma izstāde Fabrika Krievija, uzmanības centrā - mazo industriālo pilsētu nākotne, kādu to redz arhitekti, mākslinieki un modes dizaineri (svarīgi, ka iniciatīva nāk tieši no viņiem, nevis no biznesa vai varas pārstāvjiem). Par paraugu izvēlēta Višņijvoločoka - pilsēta starp Maskavu un Pēterburgu. Bijušos industriālos objektus piedāvāts pārvērst nevis, kā ierasts, par biznesa parkiem, klubiem un laikmetīgās mākslas centriem, bet par mājokļiem, skolām, poliklīnikām, viesnīcām, administratīvajiem kompleksiem u. c. Tajos var attīstīt pilnīgi jaunas funkcijas, kas veicinās ekonomikas atdzimšanu.
Šāgada biennālē ir vēl divi akcenti - īpaša programma augstskolām Universitātes satiekas arhitektūrā (40% biennāles apmeklētāju ir jauni cilvēki) un tikšanās ar iepriekšējo Venēcijas arhitektūras izstāžu kuratoriem ciklā Arhitektūras sestdienas no 4. septembra līdz 20. novembrim. Biennāle atvērta līdz 21. novembrim.