Šoreiz - vīlusies revolūcijā un pieprasot valsts kontroli pārņēmušās militārās padomes atkāpšanos. Notikumi pierāda, ka arābu zemju protesti aizvien ir sākuma fāzē un gaidāmi vēl spēcīgāki nemieri, brīdina analītiķi.
Piekrāptie ēģiptieši
«Cilvēki jūt, ka ir piekrāpti, ka valsts pārgājusi no autokrātijas uz militāru diktatūru,» protestētājs, vārdā Mosābs Elšamijs, skaidroja raidsabiedrībai CNN. «Tādēļ tie ir atpakaļ laukumā - atpakaļ sākumpunktā -, lai no jauna pieprasītu savas tiesības.»
Otrdien protestētāji izsludināja «miljonu maršu», cerot pārspēt naktī uz otrdienu laukumā sanākušo 100 tūkstošu skaitu. Nemierniekus nespēja nomierināt arī valdības atkāpšanās, kas uzsvērusi, ka iebilst pret drošībspēku vardarbību. Analītiķi pieļauj, ka tas ir mēģinājums glābt reputāciju pirms vēlēšanām. Taču citi min, ka uz to uzstājusi militārā padome, kas cerēja pieklusināt nemierniekus un iegūt laiku nākamā soļa izkalkulēšanai, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.
Tauta pieprasa militārās padomes atkāpšanos un pārmet tai vēlmi noturēt valsti savās rokās. Padome solījusi nodot varu pēc prezidenta vēlēšanām, taču atsakās tās rīkot ātrāk kā pēc gada.
Nemieri apdraud arī pirmdien paredzētās pirmās brīvās parlamenta vēlēšanas, kam jāilgst aptuveni trīs mēnešus. Politiķi pieprasa, lai balsojums netiktu kavēts. Tieši parlamentam jāizvēl konstitucionālā padome, kam jāizveido konstitūcija, pēc kuras varēs izsludināt prezidenta vēlēšanas.
Ēģipte krustcelēs
Demonstrācijas pavada asas sadursmes starp neapmierināto tautu un policiju. Kopš sestdienas miruši vismaz 33 cilvēki, bet ievainoti ap diviem tūkstošiem.
Cilvēktiesību organizācija Amnesty International brīdina, ka militārā padome «pilnībā gāzusi savus solījumus uzlabot cilvēktiesību līmeni», turklāt vardarbībā dažbrīd pat pārspēj gāztā vadoņa režīmu.
«Es domāju, ka šis ir izšķirošs brīdis,» raidsabiedrībai CNN uzsvēra profesors Šiblejs Telhami no Mērilendas Universitātes ASV.
43% ēģiptiešu netic militārās padomes nodomu labvēlībai, norādot, ka tie apzināti kavē revolūcijas gaitu un varas nodošanas procesu. Turklāt tikai 21% tic, ka padome ir tautas pusē un atbalsta revolucionāros procesus.
Militāro padomi vada Muhammeds Huseins Tantavī, kurš H. Mubaraka režīma laikā ieņēma aizsardzība ministra amatu. Arī citi padomes vīri bijuši cieši H. Mubaraka sabiedrotie, un Tahrīra laukumā sanākušie pūļi norāda, ka jaunā vara ir tikai vecās transformācija citā formā.
Revolūcija nav galā, uzsver eksperti. Nepietiek ar vadoņa padzīšanu, tas ir tikai pirmais solis garā pārmaiņu procesa priekšā. Ēģipte šobrīd atrodas krustcelēs, kurās jāizlemj reģiona jaunā kārtība.