Darbs pie eiro ieviešanas tika sākts jau drīz pēc pievienošanās ES. Šobrīd redzam pirmos ieguvumus no dalības eirozonā, piemēram, augsti vērtējama ārvalstu investoru interese par Latviju un uzticēšanās mūsu ekonomiskajiem sasniegumiem. Tāpat eiro padarījis vieglāku ceļošanu, kā arī samazinājis slogu uzņēmējiem.
Savukārt, runājot par ES ieguldījumiem, no 2004. līdz 2013. gadam Latvijai bijis pieejams 10,4 miljardus eiro liels ES struktūrfondu (ERAF, KF, ESF, ELVGF, ZVFI) finansējums. ES fondi veido 70% no kopējām publiskajām investīcijām Latvijā, un tas ir nozīmīgs ieguldījums iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā visā mūsu valsts teritorijā.
Būtiski ir arī tas, kā izskatāmies uz citu ES dalībvalstu fona. Latvija ir starp līderēm 2007.-2013. gadā veikto ieguldījumu ziņā. Latvijas piemērs parāda, ka tās ekonomika ir starp visstraujāk augošajām ES - veiksmīgi pārvarot globālo finanšu krīzi, ar 2011. gadu Latvijas ekonomika šobrīd uzrādīja augstākos izaugsmes tempus ES. Būtiska loma šīs izaugsmes veicināšanā ir Kohēzijas politikas pasākumu īstenošanai, kā ietvaros līdz 2014. gadam Latvijā ieguldīti 3,3 miljardi eiro.
Veiktais izvērtējums par ES fondu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību liecināja, ka ES fondi ir viens no būtiskākajiem investīciju avotiem Latvijas ekonomikā, kas mazināja un amortizēja ekonomikas lejupslīdi krīzes laikā, kā arī pēc tās turpināja pozitīvi ietekmēt tautsaimniecības stabilizāciju un izaugsmi. ES fondi par 6,7% mazināja krīzes ietekmēto investīciju kritumu, kas 2009. gadā sasniedza 37,4%. Savukārt 2009. gada iekšzemes kopprodukta samazinājums par 17,7% bez ES fondu līdzekļiem būtu vēl par 3,7 procentpunktiem lielāks. ES fondu finansējums galvenokārt sekmējis iekšējā tirgus attīstību, fondu projektu rezultātā vidējās reālās darba samaksas izaugsme ikgadēji tika stimulēta vidēji par 1,7 procentpunktiem. Privātā patēriņa pieaugums un pieprasījums pēc ārvalstu investīciju precēm veicinājis ikgadējo importa pieaugumu vidēji par 1,5 procentpunktiem. ES fondi pozitīvi ietekmējuši arī nodarbinātību - kopš 2011. gada sākuma Kohēzijas politikas līdzfinansēto iniciatīvu rezultātā radītas aptuveni 6,5 tūkstoši ilgtermiņa un 56 tūkstoši īstermiņa darba vietu. Bez ES fondu līdzfinansētajiem projektiem 2013. gadā bezdarba līmenis būtu bijis par 1,9 procentpunktiem augstāks.
Šā gada sākumā Eiropadomē panākta vienošanās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam. Ņemot vērā ekonomisko situāciju Eiropā, bija būtisks spiediens ES budžetu, tajā skaitā arī kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu, samazināt. Šī bija pirmā reize ES vēsturē, kad kopējais budžets nākamajam septiņu gadu periodam tika samazināts, tomēr Latvijai izdevās saņemt nozīmīgu līdzekļu apjomu. Pēc atbalsta intensitātes uz vienu iedzīvotāju Latvija starp 27 dalībvalstīm ieņems trešo vietu.
*finanšu ministrs