Sastopoties ar igauņiem, kuru ikdienas tēriņi līdz ar eiro ieviešanu pieauguši (gan dēļ cenu «noapaļošanas» uz augšu, gan dēļ grūtībām aptvert kronu/eiro attiecību), un ar tiem igauņiem, kuru uzņēmumi bija spiesti tērēt «dzīvu» naudu pārejai uz eiro, pārsteidz viņu pārliecība par sava eiro lēmuma nekļūdīgumu. Pat tad, ja būs jāapmaksā kāds no grieķu rēķiniem un neīstenosies igauņu politiķu prognozes par investoru drūzmēšanos pie ieejas Igaunijā, tiklīdz tā iekļūs savulaik tik daudzsološajā, šodien no iziršanas glābjamajā eiro klubā.
Investīcijas aizkavējas
Viens no lielajiem «eiroprojekta» solījumiem, kas Igaunijā pagaidām nav piepildījies, ir tiešo ārvalstu investīciju pieaugums. Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi divus mēnešus pirms eiro ieviešanas intervijā LETA stāstīja par investoru noskaņojuma maiņu par labu Igaunijai, saņemot ziņu no Briseles par eiro ieviešanu: «Statistika varbūt to vēl neuzrāda, taču ir notikusi [investoru] attieksmes maiņa.» Tomēr statistika to neuzrādīs arī vēlāk - 2011. gada laikā būs vērojams pat neliels kritums, šā gada pirmajā ceturksnī tiešo investīciju apjoma pieaugums ir vien 2% (salīdzinot ar 2011. g. pirmo ceturksni). U. Varblane to skaidro ar zviedru banku aktīvu restrukturizāciju, kā rezultātā uzrādās naudas aizplūde no valsts. Otrs šķērslis investīcijām ir eirozonas problēmas, un investoru attieksme, viņaprāt, mainīsies līdz ar ES finanšu krīzes pārvarēšanu.
Savukārt, runājot par cenām, kas Igaunijā pieaugušas pēc pievienošanās eiro, U. Varblane uzsver jau vairākkārt izskanējušo argumentu, ka tās vairāk ietekmējušas norises enerģijas un pārtikas tirgos pasaulē, jo tieši šie divi komponenti ir nozīmīgākie inflācijā Igaunijā.
Kamēr vieni dzer uzo…
Nākamais kritiskais punkts Igaunijas eiro stāstā ir sagaidāmie maksājumi par Grieķijas, Spānijas, iespējams, vēl citu valstu neveiksmēm un nolaidību. «Ir ļoti sarežģīti paskaidrot mūsu trūcīgajiem cilvēkiem Igaunijā, kāpēc viņiem jāpalīdz turīgajiem cilvēkiem Grieķijā, kuri dzer uzo un dejo sirtaki,» intervijā CNN šā gada martā Igaunijas premjers Andruss Ansips raksturoja sabiedrisko domu Igaunijā.
«Tas, ko šobrīd redzam Vidusjūras reģiona valstīs, ir milzīga populisma sekas. Tika solītas lielas lietas bez reāla seguma un tāpēc viss Eiropas sociālā nodrošinājuma modelis ir zem lielas jautājuma zīmes,» uzskata U. Varblane. Igaunijas daļa Spānijas banku glābšanas finansējumā varētu sasniegt 200 miljonus eiro (140 miljonus latu), ja finansējums tiks ņemts no Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF), vēsta LETA. Kā jau ziņots, eirozonas finanšu ministri Spānijas banku glābšanai piekrituši piešķirt līdz 100 miljardiem eiro, taču pagaidām nav zināms, vai finansējums nāks no EFSF vai Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM). Igaunijas daļa EFSF ir 0,26%, bet ESM - 0,18%.
ESM paredz, ka Igaunijai jāveic vienreizēja iemaksa 150 miljonu eiro apmērā. Paredzams, ka šis finansēšanas modelis sāks strādāt šā gada vasarā vai rudenī. Pagaidām gan vēl ir spēkā savulaik «uz ātru roku» tapušais EFSF, kur Igaunijas maksājums līdz šim bijis 49 tūkstoši eiro. Vienlaikus Igaunija ir izsniegusi valsts garantijas aptuveni 500 miljonu eiro apmērā un izsniegs garantijas vēl par aptuveni 1,4 miljardiem eiro. «Man nepatīk šis risinājums, kur mēs faktiski uzņemamies atbildību par svešiem parādiem. Es gribētu kaut tas ātrāk transformētos par ESM, kas ir daudz skaidrāks, caurredzamāks finansēšanas veids. Tas faktiski ir Starptautiskā Valūtas fonda līdzinieks Eiropā - valstis iemaksā savu naudas daļu, kas tālāk var tikt izmantota aizdevumiem,» stāsta U. Varblane.
Latvija, Igaunija, Somija
Komentējot šodienas diskusiju par eiro Latvijā, U. Varblane atceras, ka Igaunijas valdība 2009. gada sākumā bija līdzīgas izvēles priekšā. «Dilemma bija vai nu atteikties no eirozonas un ļaut budžeta deficītam augt līdz sešiem septiņiem procentiem, vai mēģināt kaut ko mainīt. Valdība izšķīrās par eiro un viens no būtiskākajiem apsvērumiem tolaik bija kronas devalvācijas drauds.» Iestājoties eirozonā, šis devalvācijas risks Igaunijā izzuda, un tas ir liels ieguvums gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, jo kredīts eiro un ienākumi kronās devalvācijas gadījumā automātiski palielinātu parādu nastas vērtību. Tas pats šobrīd attiecināms uz Grieķiju, kur, atgriežoties pie drahmas, tās vērtība samazinātos un parādu nasta attiecīgi pieaugtu.
Otrs Igaunijas ieguvums: uzlabojās valsts kredītreitings. Igaunijas gadījumā tās bija uzreiz vairākas pakāpes, kas ļauj igauņiem lētāk aizņemties. Tas neattiecas tikai uz valsti, bet arī lielajiem uzņēmumiem, kas pērn sākuši aizņemties nevis no Igaunijā pārstāvēto ārvalstu banku «meitām», bet pa tiešo no zviedru, somu, vācu kredītiestādēm, kas var piedāvāt izdevīgākus nosacījumus.
U. Varblane uzsver, ka eiro efekts ir arī somu un igauņu ekonomiku tuvināšanās un - «ja Latvija pievienotos eirozonai, tas būtu jauns un nozīmīgs solis Somijas, Igaunijas un Latvijas ekonomiskās zonas tapšanai».
Viņaprāt, Latvija ceļā uz eiro ir izdarījusi lielu darbu, jo «Igaunijai tomēr paveicās - mums nebija pašiem savu banku, kuras varētu bankrotēt. Nonākot krīzē, mums bija tikai zviedru un somu īpašumā esošas bankas, kuru īpašnieki spēja pārvarēt finanšu krīzi. Jums bija Parex, kas izmaksāja aptuveni miljardu eiro».