gada novembrī. Nākamgad valsts paredzējusi uz savu risku autoceļu infrastruktūrai tērēt aptuveni 40 miljonus latu. Savukārt uzņēmums Latvijas valsts ceļi (LVC) iepriekš publiskojis plānus, saskaņā ar kuriem 2014. gadā no ES budžeta ceļu būvei bija paredzējis 88 miljonu latu finansējumu.
SM apstiprina, ka apjomīgā 48 miljonu latu starpība starp LVC prognozēm un valsts budžeta plānoto finansējumu nenozīmē to, ka ceļu atjaunošanas apjomi 2014. gadā tiks samazināti. «Jāņem vērā, ka 2014. gadā joprojām turpinās esošā ES plānošanas perioda, kas ilgst no 2007. līdz 2013. gadam, ietvaros sākto projektu īstenošana, kā arī paredzētas jaunu projektu atlases un īstenošana par esošo projektu ietvaros atlikušo ES fondu finansējumu,» paskaidroja SM pārstāve Elīna Balgalve. Viņa norādīja, ka kopējais ES fondu finansējums no iepriekšējā plānošanas perioda sasniegs aptuveni 58 miljonus latu.
Arī LVC komunikācijas daļas speciāliste Ieva Niedra norāda, ka, ņemot vērā papildu līdzekļu rezervēšanu valsts budžetā, uzņēmumam autoceļu rekonstrukcijas darbus pārplānot nenāksies. Pēc LVC sniegtās informācijas, no nākamā gada 2. ceturkšņa tiks sākti vai turpināti valsts galveno autoceļu Rīga-Ventspils, Rīga-Liepāja, Inčukalns-Valka, ka arī Jēkabpils-Terehova rekonstrukcijas darbi, un kopumā šajā posmā plānots rekonstruēt 80,5 kilometrus autoceļu.
Savukārt gada otrajā pusē paredzēts sākt arī Rīgas-Ainažu un Grebņevas-Medumu autoceļu rekonstrukciju posmos ar kopējo garumu 113,8 kilometri. Papildus tam ir plānots veikt Rīgas-Grenctāles un Rīgas-Ainažu autoceļu mazāk darbietilpīgo ceļa seguma atjaunošanu un pastiprināšanu vairākos posmos ar kopējo garumu 41,65 kilometri.
Turpretim reģionos 2014. gadā paredzēta Tukuma-Auces-Lietuvas robežas autoceļa, Vecumnieku-Subates autoceļa, kā arī kritiskā stāvoklī esošā Vecpiebalgas-Madonas un Līgatnes-Nītaures autoceļa rekonstrukcija. Kopumā iecerēts rekonstruēt 46,92 kilometrus šo ceļu asfalta klājuma. Papildus tam līdzekļi 2014. gadā sasniegs arī grantētos autoceļus Krāslava-Preiļi- Madona, Valka-Rūjiena, kā arī Tukums-Kuldīga. No šiem ceļiem plānots rekonstruēt aptuveni 41 kilometru.
Ceļu būvnieki redz satiksmes ministra un arī valdības rūpes par situāciju nozarē 2014. gadā, taču arī apzinās, ka iespējami dažādi notikumu pavērsieni gan ar ES līdzekļiem, gan ar SM ieplānoto administratīvo struktūru reorganizācijas un funkciju pārdales procesiem, uzsver biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs.