Īri neizpratnē
Starptautiskā reitingu aģentūra Moody's otrdien paziņoja, ka samazina Īrijas kredītreitingu par vienu pakāpi no Baa3 līdz Ba1, kas ir brīdinājums investoriem, ka ir ļoti riskanti ieguldīt šīs valsts izdotajos vērtspapīros un tā atrodas bīstami tuvu tam, lai nespētu atmaksāt parādus. Moody's savu lēmumu pamato ar «augošu iespējamību», ka 2013. gadā, kad beigsies pērn novembrī apstiprinātā Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) 85 miljardus eiro (59,5 miljardi latu) vērtā Īrijas glābšanas programma, Dublina būs spiesta lūgt vēl vienu starptautisko aizdevumu. Aģentūra arī paziņoja, ka Īrijas kredītreitinga prognozes saglabājas negatīvas.
Īrijas valdība kritizēja Moody's lēmumu, sakot, ka tā līdz šim ir izpildījusi starptautisko aizdevēju ierosinātos taupības pasākumus, tādēļ kredītreitinga samazināšana liekot «vilties». Eiropas Komisija (EK) paziņoja, ka «nožēlojot» aģentūras soli, kurš «ļoti kontrastē ar pēdējiem datiem, kas liecina par Īrijas iekšzemes kopprodukta atgriešanos uz izaugsmes takas jau šogad, un Īrijas valdības apņemšanos izpildīt palīdzības programmas noteikumus», vēsta aģentūra Bloomberg.
Nervozajā situācijā reitingu aģentūras ir kļuvušas par parādu nomocīto eirozonas dalībvalstu un ES lielākajām ienaidniecēm, jo tās pēdējos mēnešos jau vairākkārt ir samazinājušas Grieķijas, Portugāles un Īrijas kredītreitingu. Tā pati Moody's pagājušā nedēļā izpelnījās asu EK nosodījumu par lēmumu samazināt Portugāles kredītreitingu no Baa1 uz Ba2. Jo īpaši Briseli saniknoja tas, ka reitings samazināts laikā, kad Portugāles valdība ievieš budžeta tēriņu samazināšanas pasākumus, lai saņemtu aprīlī piešķirto 78 miljardu eiro (54,6 miljardi latu) lielo ES un SVF aizdevumu.
Savukārt ES pirmdien nāca klajā ar ierosinājumu aizliegt reitingu aģentūrām piešķirt kredītreitingus tām ES dalībvalstīm, kuras ir saņēmušas starptautisko aizdevēju palīdzību.
Bailes par Itāliju
Pēdējā nedēļā satraukumu rada Itālija, kuras parādu apjoms ir pieaudzis līdz 119% no iekšzemes kopprodukta. Investoru bažas par Itālijas finanšu stāvokli parādīja valsts obligāciju procentu likmes pieaugums līdz 6,02%, kas ir ļoti tuvu kritiskajai 7% atzīmei, kuru sasniedzot privātie aizdevēji pārstāj vērtspapīru pirkšanu.
Analītiķi uzskata, ka gadījumā, ja Itālija, kas ir trešais lielākais valsts obligāciju tirgus pasaulē pēc ASV un Japānas, nespēs piesaistīt kapitālu, sekas būšot jūtamas ne tikai eirozonā, bet arī tālu aiz tās robežām.
Satraukumu finanšu tirgos radījusi arī eirozonas valstu nespēja vienoties, vai piektdien ir nepieciešams ārkārtas samits, kurā runātu par jauna starptautiskā aizdevuma piešķiršanu Grieķijai. Vairākums no 17 eirozonas dalībvalstīm uzskata, ka sanāksmei ir jānotiek, bet ES lielākā ekonomika Vācija pretojas, jo uzskata, ka samita laikā tāpat netikšot panākti konkrēti lēmumi. Berlīne arī neredz pamatu steigai, jo Atēnām līdz septembrim pietiekot līdzekļu, lai norēķinātos ar kreditoriem, raksta Reuters.
Eksperti uzskata, ka, samitam nenotiekot, finanšu tirgi to uztvertu ļoti sāpīgi, bet, ja sanāksme notiktu, bet tajā netiktu pieņemti konkrēti lēmumi, tad trieciens būtu vēl lielāks. Eirozonas līderi apgalvo, ka nepieļaus Grieķijas bankrotu, tādēļ ir vienojušies par jauna starptautiskā aizdevuma piešķiršanu, tomēr pagaidām viņi nevar rast kopsaucēju, cik lielai vajadzētu būt privāto aizdevēju līdzdalībai otrajā Grieķijas glābšanas paketē.