Vladimirs, kurš bez pastāvīgas dzīvesvietas esot jau kopš 1992. gada, stāstīja, ka reizēm ar ziedojumiem iztikai nepietiekot, tādēļ nākas iet meklēt pārtiku uz veikalu atkritumu konteineriem.
Tur varot atrast visdažādākos ēdienus - konservus, maizi, dārzeņus, uzskaita Vladimirs, un vislabāk veicoties pie Maxima veikaliem. Slēgtos konteineros viņš gan iekšā nelaužoties, jo neesot vajadzības. «Ir labi cilvēki, kuri vecos produktus vienkārši saliek uz konteineru vākiem vai pat ieliek maisiņos un pakarina uz rokturiem,» viņš skaidro.
Veikalu apsargi pārtikas meklējumus traucējot tikai retajam. «Ir tādi, kuri sevi nekopj, staigā apkārt briesmīgi netīri, tos apsargi dzenā. Es pieeju klāt apsargam, palūdzu, un viņš man pats iedod, ko var,» klāsta Vladimirs.
Tomēr daļa bezpajumtnieku nekautrīgi iedzīvojoties uz šādas labdarības rēķina. «Ir tādi, kuri savāc visu, kas vien ir dabūjams, iet tepat uz Centrāltirgu, pārdod par sīknaudu un pērk sev vodku un pļēguro,» klāsta Vladimirs. Vai šie bezpajumtnieki saviem pircējiem arī godīgi pasaka, kur ņēmuši preci, Vladimirs nemācēja teikt, tomēr, viņaprāt, liela daļa pārtikas izskatoties gluži svaiga.
Arī Veronika, kura uz ielas dzīvojot jau trešo gadu, Dienai apstiprināja, ka pārtiku varot dabūt pie lielveikaliem. Agrāk, kad viņa mitinājusies Pārdaugavā netālu no tirdzniecības centra Spice, viņa zinājusi labākos laikus, kad iet uz turieni pēc pārtikas. «Visvairāk met ārā mēneša sākumā un beigās. Tagad gan daudz kur tos konteinerus slēdz ciet, un es brīnos - vai viņiem ir žēl tās produkcijas, kuru met ārā?» viņa satraucas.
Tā gan neesot vienīgā problēma - šad tad pagadoties satikt pārāk uzcītīgus veikalu apsargus. «Mēs pieejam klāt konteineriem, un viņi sāk mūs sist. Un tā ir bijis ne vienreiz vien,» žēlojas Veronika. Tādēļ vislabprātāk viņa ejot uz Centrāltirgus gaļas un zivju paviljoniem, kur varot dabūt ēdienu gan sev, gan paliekot pāri arī ko iedot suņiem.