Šāds EK skatījums par būtiskākajām dalībvalstu problēmām publicēts otro gadu. Latvija EK ieteikumus saņem pirmo reizi, jo līdz šim strādāja saskaņā ar programmu, kurā bija jāpilda aizdevējiem dotie solījumi.
Attiecībā uz budžeta veidošanu EK rekomendē Latvijai īstenot budžeta plānus, lai laikus koriģētu pārmērīgu budžeta deficītu un sasniegtu pietiekamu progresu attiecībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi, ievērojot izdevumu normu. Šo rekomendāciju izpildi atvieglotu tā dēvētā fiskālās disciplīnas līguma ratifikācija, kas Saeimā paredzēta šodien. EK uzskata, ka Latvijai nodokļu slogs jānovirza no darbaspēka nodokļiem uz patēriņu, īpašumiem, dabas un citu resursu izmantošanu. Tāpat Komisija iesaka atjaunot iemaksas obligāto fondēto privāto pensiju shēmā.
Komisija mudina Latviju samazināt ilgtermiņa un jauniešu bezdarbu. Pasākumiem jābūt vērstiem uz cīņu pret priekšlaicīgu mācību pamešanu, efektīvāku jauno prakšu vietu veidošanu, palielinot to kvalitāti, pārklājumu un efektivitāti darba tirgus politikā un radot efektīvu algu subsīdiju shēmu, teikts ieteikumos. Attiecībā uz sociālo sistēmu EK vēlas, lai sociālās palīdzības sistēma Latvijā precīzāk sasniegtu tās mērķauditoriju un palielinātu stimulus cilvēkiem strādāt, nevis saņemt pabalstus. Komisija arī rekomendē Latvijai turpināt reformas augstākajā izglītībā.
Brisele vēlas, lai Latvija uzlabotu energoefektivitāti, nodrošinot stimulus samazināt enerģijas izmaksas un novirzot patēriņu uz energoefektīviem ražojumiem, kā arī mudina veicināt konkurenci lielākajiem enerģijas tīkliem - elektrībai, dabasgāzei, apkurei - un uzlabot savienojamību ar ES enerģētikas tīkliem. EK rosina veikt pasākumus, lai uzlabotu tiesu pārvaldību un pārskatāmību, īpaši vēršot uzmanību uz nepabeigtajām lietām un lietu izskatīšanu ilgumu.
Lai arī EK ieteikumi ir rekomendējoši, izvairīšanās tos īstenot var atsaukties uz ES finansējuma sadali.LETA