Maza skola somu izpratnē ir tāda, kurā mācās mazāk par 50 skolēniem. Somijas izglītības un zinātnes ministre Henna Virkunena Dienai skaidro, ka apmēram ceturtdaļā Somijas skolu ir tieši tādas. Pēdējos gados gan ik gadu tiek slēgtas aptuveni 100 skolu, tāpēc tagad Somijā ir par 1500 skolām mazāk nekā pirms 15 gadiem. Arī ziemeļvalstī skolu likteni lemj pašvaldības, taču likumā noteikts, ka skolēni ceļā no mājām uz skolu un atpakaļ nedrīkst pavadīt vairāk kā divarpus stundu, stāsta H. Virkunena. Arī Somijā mazajās skolās ir apvienotās klases, kurās skolotāji vienlaikus māca, piemēram, 7-10 gadu vecus skolēnus. Ministre uzsver, ka skolotāji ar savu uzdevumu tiek galā gana labi, lai mazās skolas varētu nodrošināt līdzvērtīgu kvalitāti pilsētu skolām. «Es arī bieži vaicāju, kas ir labs skolas lielums, bet, ja raugāmies uz mācību rezultātiem, skolēnu apmierinātību, šķiet, ka tas nav atkarīgs no skolas lieluma. Domāju, ka svarīgāka ir skolēnu un skolotāju attieksme, skolas kultūra. Mazajās pašvaldībās arī ir ļoti labs kontakts starp skolām un ģimenēm,» norāda H. Virkunena.
Arī Somijas skolas tiek finansētas pēc «nauda seko skolēnam» finansēšanas principa un nauda skolēnam seko līdz pašvaldībai. Taču naudas apjoms, ko pašvaldības saņem, tiek aprēķināts pēc sarežģītākas formulas. Tas pirmām kārtām balstīts reālajās izglītības nodrošināšanas izmaksās, taču finansējuma apjomu nosaka vēl virkne citu faktoru, piemēram, lielāku finansējumu saņem mazapdzīvotās pašvaldības, tāpat lielāks finansējums tiek piešķirts bilingvālām pašvaldībām, stāsta Somijas nacionālās izglītības padomes vecākā padomniece Kristīna Volmari. Speciālisti norāda - ja agrāk valsts un pašvaldības sedza pusi no izglītības izmaksām, tad pēdējos gados valsts sedz apmēram 40% no finansējuma, savukārt pašvaldībām jāuzņemas atlikušie 60%, kas arī spiež tās pieņemt sāpīgus lēmumus. Turklāt finansiālā situācija pašvaldībās ir ļoti atšķirīga. H. Virkunena gan nedomā, ka tas ir ceļš uz nevienlīdzību izglītībā: «Domāju, ka mēs varēsim nodrošināt labu kvalitāti [šajās skolās] arī nākotnē.» Citas domas ir Somijas izglītības arodbiedrībā. Tās speciālais padomnieks Olavi Ara gan pauž bažas, ka ekonomiskās grūtības, kādās nonākušas dažas pašvaldības, var novest līdz pieaugošai nevienlīdzībai arī Somijas izglītībā.
H. Virkunena stāsta, ka arī ekonomiski spiedīgajos laikos Somijas izglītībā tiekot investēts. Nākamā gada izglītības budžets pieaugšot par 6%. Piemēram, valsts esot piešķīrusi papildu naudu, lai pašvaldības varētu veidot nedaudz mazākas klases un tādējādi arī algotu vairāk skolotāju, jo, taupot naudu, pašvaldības tās esot palielinājušas. Šim mērķim šogad esot piešķirti papildu 30 miljoni eiro, un tādu pašu summu pašvaldības saņemšot arī nākamgad. Tāpat valsts sākusi finansiāli atbalstīt ārpusskolas aktivitātes.