Dabā elektrības ir atliku likām, tikai jāprot to savākt. To pierādījuši brazīliešu zinātnieki, kuri šoruden izklāstīja shēmu, kā «pieradināt» gaisā plūstošo elektrību un tādējādi samazināt negaisa spēku. Dienvidamerikāņi laboratorijā atkārtoja ūdens garaiņu reakciju ar putekļu daļiņām un noskaidroja, ka silīcijs kļūst negatīvāk lādēts reģionos, kur gaisā ir liela ūdens tvaiku koncentrācija. Savukārt alumīnija fosfāts mitrā gaisā iegūst spēcīgu pozitīvo lādiņu. Grupas vadītājs Fernando Galembeks stāstīja, ka, izmantojot šo atklājumu, viņš varētu uzkonstruēt ierīci, kas savāks uzlādētās daļiņas. Laucinieki tic biogāzei
Latvijā popularitāti iekaro biogāzes stacijas, kas lopu mēslus pārvērš gāzē, no kuras pēc tam ražo elektrību. Diena jau savulaik aprakstīja Mežacīruļu staciju, kur tiek iegūta elektrība gan no 600 liellopu mēsliem, gan lauksaimniecības kultūru blakusproduktiem. Saražoto elektrību pārdod Latvenergo. Mežacīruļu pēdās gatavojas iet vēl 60 zemnieku saimniecību, taču panākumi būs atkarīgi no sarunām ar banku, jo projekts ir dārgs. Par plāniem investēt 2,6 miljonus eiro biogāzes stacijas celtniecībā informējuši arī cūkaudzētāju Baltic Pork meitasuzņēmumi. Elektrība no kosmosa
Enerģijas avota savākšanai kosmosā būtu jāizklāj milzīgs «palags», kas uztvertu no saules plūstošās daļiņas. Reāli izveidojama un Visumā uzstādāma 8400 kilometru plaša elektrostacijas «bura» spētu saražot vismaz miljards gigavatu elektrības. Želejveida baterijas
Ūdenim ir nevis trīs agregātstāvokļi, kā māca skolā, bet gan četri. Pēdējais un, iespējams, vissvarīgākais ir želejveida, apgalvo amerikāņu fiziķis Džeralds Polaks. Eksperimentos ar ūdeni viņš secinājis, ka šajā stāvoklī ūdens var kalpot kā baterija, kuru var uzlādēt. Kustini kājas - būs strāva
Viena daļa zinātnieku meklē risinājumu globāliem izaicinājumiem, citi pievērsušies lokāla mēroga elektrības avotu pētīšanai. Piemēram, Japānas mobilo sakaru operators NTT izstrādājis speciālu kurpi, kas staigāšanas laikā ražo elektrību un apgādā ar to mobilo tālruni vai mūzikas atskaņotāju. Ģenerators piestiprināts pie zolēm, kas piepildītas ar ūdeni. Liekot pēdu pie zemes, zole saspiežas un dzen ūdeni caur miniatūrām turbīnām, kas ražo elektrību. Dīvainās kurpes spēj saražot 1,2 vatus elektrības, ar ko pietiek gan Apple iPod, gan telefonu lādēšanai, kamēr vien cilvēks iet. Saules degviela
Saules baterijas rod aizvien plašāku izmantojumu, un šogad francūzis Florians Beilī pierādīja, ka tās var būt neizsmeļams «degvielas avots» desmit tūkstošu kilometru braucienā ar elektrovelosipēdu. Viņš šķērsoja 12 valstis un no Francijas aizbrauca līdz Tokijai, velkot līdzi diezgan nepraktisku, taču braucienu krietni atvieglojošu saules paneli. Tas bija piestiprināts uz piekabes un brauciena laikā ražoja elektrību dzinējam. Tādējādi francūzis nobrauca maršrutu par pusi ātrāk, nekā varētu ar parastu velosipēdu. Zaļais zelts
Stenforda universitātes ķīmiķi mācās iegūt elektrību no jūrās lielā daudzumā sastopamajām aļģēm, «pasmeļoties» to no sīko organismu šūnām. Fotosintēzes rezultātā aļģēs šurpu turpu sāk šaudīties elektroni, kurus var pārvērst elektriskā strāvā. Amerikāņu zinātniekiem to izdevās panākt, ievietojot šūnās zelta elektrodu. Tādā veidā pirmoreiz cilvēces vēsturē tika iegūta elektrība tieši no augiem, neradot izplūdes gāzes. Kopumā sistēma ir piņķerīga, jo katrā aļģes šūnā jāievada elektrods. Ja zinātniekiem izdosies radīt automatizētu veidu, kā savākt elektrību, tad šī videi draudzīgā sistēma varētu atrast izmantojumu. Koki uzlādē
Jau seno cilšu cilvēki zināja, ka kokiem piemīt enerģētiska spēja, - viņi pie tiem smēlās spēku. Tagad arī zinātne atzinusi, ka no kokiem var paņemt vairāk nekā tikai malku un augļus. Nīderlandes dizainere Sūzana Suareša izstrādājusi veidu, kā pārvērst elektrībā dekoratīvo koku enerģiju. Latvijā dzīvojošajam nīderlandietim Aleksam van der Bēkam ir krietni ambiciozāki plāni. Viņš izstrādā mākslīgu koku, kas izskatās gandrīz kā īsts, taču tā lapu vietā ir saules baterijas. Tā kā tās ir vērstas dažādos virzienos, stari tiek uztverti efektīvāk nekā paneļveida baterijās.