«Šodien, kad es atzīmēju 60 gadus kopš kļūšanas par jūsu karalieni, es jums pateicos par brīnišķīgo atbalstu un iedrošinājumu, ko jūs esat snieguši man un princim Filipam šo gadu laikā,» teikts Elizabetes II paziņojumā, ko citē laikraksts The Guardian. «Šajā īpašajā gadā es vēlreiz sevi ziedošu kalpošanai jums. Es ceru, ka mēs visi piedzīvosim kopības sajūtas spēku un ģimenes stiprumu, un labas kaimiņattiecības, ko man līdz šim ir bijusi laime izbaudīt savas valdīšanas laikā un ko mana ģimene un es ceram sastapt arī nākotnē.»
Pēkšņi kļūst par karalieni
Elizabete II par karalieni kļuva 1952. gada 6. februārī, kad miegā mira viņas tēvs karalis Džordžs VI. Skumjo ziņu par tēva nāvi toreiz tikai 25 gadus vecā Elizabete saņēma no vīra Filipa, ar kuru kopā viņa atradās vizītē Āfrikas valstī Kenijā. Pēc dažām dienām pēkšņi par lielvalsts valdnieci kļuvušo jauno sievieti lidostā Londonā sagaidīja toreizējais premjerministrs Vinstons Čērčils un citas valsts augstākās amatpersonas.
Elizabetei nebija laika iejusties jaunajā lomā, jo uzreiz vajadzēja ķerties pie valdnieka pienākumiem, kuri atņēma tik daudz laika, ka viņas oficiālā kronēšanas ceremonija norisinājās tikai vēlāk kā pēc gada - 1953. gada 2. jūnijā.
Vienus no grūtākajiem savas valdīšanas laikiem Elizabete II piedzīvoja deviņdesmitajos gados, kad pār viņas galvu nāca kritikas vilnis par karaliskās ģimenes kaislībām, kas notika visas britu sabiedrības acu priekšā.
1992. gadā, ko pati karaliene ir nodēvējusi par savu annus horribilis jeb šausmīgo gadu, trijiem no četriem viņas bērniem izjuka laulība. Elizabetes II vecākās atvases prinča Čārlza laulība ar tautā ļoti mīlēto, bet britu karaliskajā ģimenē ne īpaši ieredzēto princesi Diānu oficiāli tika šķirta tikai 1996. gadā.
Vispamatīgāk karaliene tika pelta pēc Diānas bojāejas 1997. gada vasarā, kad karaliskā ģimene centās norobežoties no traģēdijas, kaut arī miljoniem britu sēroja un pie Bakingemas pils vārtiem guldīja tonnām ziedu. Mediju un sabiedrības spiediena dēļ dažas dienas pirms Diānas bērēm Elizabete II tomēr nāca klajā ar televīzijas uzrunu tautai, tādējādi reabilitējot sevi. Toreizējie notikumi tikuši atspoguļoti 2006. gadā uzņemtajā oskarotajā mākslas filmā Karaliene (The Queen).
Elizabete II ir tikai otrais britu monarhs, kurš tronī ir atradies 60 gadu. Pirms viņas to ir paveikusi karaliene Viktorija, kura valdīja 63 gadus un 216 dienas. Savas valdīšanas laikā Elizabete II ir piedzīvojusi 12 britu premjerus, 12 ASV prezidentus un sešus Romas pāvestus. 60 valdīšanas gados viņa ir apciemojusi 116 valstis. 2006. gadā karaliene bija oficiālā vizītē Latvijā.
Pašreizējais Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, kurš vēl nemaz nebija dzimis, kad Elizabete II stājās sava tēva vietā, uzskata, ka karaliene nav tikai «mirdzošs ornaments, kas izdaiļo nāciju». «Visu manu mūžu un daudzu šīs valsts iedzīvotāju mūžu viņa vienmēr tur [tronī] ir atradusies mūsu dēļ,» teikts D. Kamerona paziņojumā.
Svinēs vasarā
Parasti 6. februāri Elizabete II pavada savu tuvāko lokā, tomēr šoreiz viņa sev tik nozīmīgo dienu atvēlēja darbam. Karaliene pirmdien viesojās Anglijas austrumu reģionā Norfolkā un apmeklēja nelielās ostas pilsētas Kingslinnas mēriju, bet pēc tam ciemojās netālās Dersingemas pilsētiņas pamatskolā, lai satiktu skolēnus un noskatītos viņu sagatavoto ludziņu par Elizabetes II 60 gadu ilgo valdīšanu. «Bērni ir ļoti satraukti, viņi nevar sagaidīt karalienes ierašanos. Viņi ir iemācījušies dažas dziesmas un mācās kniksēt,» pirms Elizabetes II ierašanās sacīja skolotāja Geila Plata.
Tuvākajos mēnešos paredzēti daudzi svinīgi pasākumi par godu karalienes 60 gadu valdīšanai. Svinību kulminācija gaidāma jūnija pirmajā nedēļas nogalē, kad visā Lielbritānijā ir izsludinātas četras brīvdienas. 3. jūnijā Temzas upē paredzēts kuģojums, kurā piedalīsies tūkstoš kuģu, kam pa priekšu peldēs ziediem rotāta barža, uz kuras atradīsies karaliene.
Savukārt 4. jūnijā visā Lielbritānijā tiks iedegtas 2012 bākas, bet 5. jūnijā svinības noslēgsies ar dievkalpojumu Svētā Paula katedrālē un brīvdabas koncertu pie Bakingemas pils.