«Vairumā vēstuļu izvirzās viena doma - mazajai, bet senajai un bagātajai latviešu valodai nepieciešams tās tiesību un to īstenošanas nodrošinājums,» teikts Ainas Blinkenas rakstā, kuram ir ierādīta goda vieta jaunajā interneta enciklopēdijā Barikadopedija.lv.
Iespējams, pirms referenduma par Satversmes grozījumiem, kuros apdraudēta latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pastāvēšana, iedarbīgāki par politiķu saukļiem varētu būt interneta vietnē izteiktie atgādinājumi, cik grūts bija ceļš līdz savai vienīgajai valsts valodai. Ideju par interneta mājaslapas Barikadopedija.lv izveidošanu nolūkā apkopot rakstus, dokumentus, atmiņas, fotogrāfijas un videomateriālus par trešās atmodas notikumiem laikā no 1986. gada līdz 1991. gada 6. septembrim, kad PSRS Valsts padome atzina Latvijas Republikas neatkarību, atbalstīja arī visas Saeimas frakcijas un Izglītības, zinātnes un kultūras komisija. Taču naudu valdība tomēr nepiešķīra. Saeimas komisija vērsās Kultūras ministrijā, lūdzot valdībai piešķirt finansējumu interneta enciklopēdijas veidošanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet neatšifrēja, ka atmodas laika liecību apkopošana internetā varētu attiekties uz sadaļu - īpaši svarīgiem valstiskiem uzdevumiem. Finanšu ministrija ierosinājumu noraidīja, jo likumā šādi gadījumi neesot paredzēti. Bijusī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, kura tagad ir premjera Valda Dombrovska (abi Vienotība) padomniece, atceras, ka valdība vēlējusies, lai ar iesniegumu par līdzekļu piešķiršanu pie tās vēršas kā Latvijas Nacionālā bibliotēka, tā Latvijas Nacionālais arhīvs, jo ir jābūt pārliecībai, ka šie materiāli tiks saglabāti un pieejami «gadu desmitos un simtos».
Par spīti valdības noraidošajai attieksmei, interneta enciklopēdija Barikadopedija, pieaicinot labākos speciālistus, ir izveidota. No trešdienas mājaslapa www.barikadopedija.lv būs apskatāma ikvienam interesentam, bet tās svinīgā atklāšana paredzēta 19. janvārī Barikāžu muzejā. Ideja par Barikadopediju dzima pirms gada - 2011. gada 19. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijā Barikāžu dienām veltītajā konferencē, un to pieteica bijušais Padomju Jaunatnes redaktors Andrejs Cīrulis, kurš ir Barikadopēdijas fonda valdes priekšsēdētājs un mājaslapas galvenais redaktors. Pirms gada viņš rakstīja: «Šīs atmiņas ir milzīga nacionālā un garīgā bagātība, kas jāuzkrāj un jādara pieejama ikvienam Latvijā. Mana ideja ir izveidot kaut ko līdzīgu Vikipēdijai - virtuālo pašapkalpošanās enciklopēdiju internetā.»
Tā neesot biznesa projekts un būs lasāma bez maksas. Mājaslapa iecerēta kā visas tautas veidota dāvana Latvijas 100. dzimšanas dienā. Par tās autoru varēs kļūt ikviens, pievienojot savas atmiņas, foto, audio un video materiālus par laiku, kad Latvija atguva neatkarību. Portālā tiks ievietoti avīžu un žurnālu raksti, kas būs apskatāmi arī oriģinālā. «Tagad būtiskākais jautājums ir, vai tas finansiāli jāatbalsta tantiņai Bauskā vai valdībai,» Dienai sacīja A. Cīrulis, norādot, ka portāla uzturēšanai un veidošanai tiks vākti ziedojumi. Viņš uzsvēra, ka Barikadopediju sabiedriskā kārtā veido labākie speciālisti - projekta direktors Eduards Cauna, kā arī Edgars Lecis, Ilmārs Poikāns, Emīls Klotiņš, Ģirts Tauriņš, Uldis Zariņš, Arturs Žogla, Jānis Rožukalns, Kaspars Rudzītis, Kristaps Kukurs. Vēl garāks ir to cilvēku saraksts, kuri snieguši dažāda veida atbalstu. Visi materiāli tiks saglabāti Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Nacionālā arhīva krātuvēs, uzsvēra A. Cīrulis, norādot arī uz to ievērojamo lomu rakstu sagatavošanā. Portāla izveidē piedalījās virkne institūciju. Līdz šim finansiāli ir palīdzējis Latvijas Kultūrkapitāla fonds un individuālie ziedotāji.