Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedriem šā gada septembrī bija iespēja tikties ar ES Reģionālās politikas komisāru Johannesu Hānu un klātienē pārrunāt aktualitātes un problēmjautājumus par ES fondu apguvi. Pārrunātie problēmjautājumi kārtējo reizi apliecināja to, cik nopietna atbildība par ES fondu finansējuma sadali nākamajam periodam gulsies uz politisko un administratīvo eliti pēc 2. oktobra. Latvijas pozīcijai ir jābūt gatavai jau šā gada decembrī, un gribētos cerēt, ka tajā būs atspoguļota nepieciešamība pēc finansējuma palielināšanas Pilsētvides prioritātei.
Pilsētvides prioritātei piešķirtie līdzekļi - 300 milj. eiro, kas ir sadalīti 17 finansējuma saņēmējiem, ir nepietiekama summa, lai paaugstinātu Latvijas lielo pilsētu konkurētspēju. Turklāt finanšu līdzekļi jāfokusē uz republikas pilsētām, tā definējot gandrīz uz pusi mazāku attīstības centru skaitu.
Izvēloties starp sektorālo sadalījumu, tas ir, konkrētu finansiālā atbalsta sfēru noteikšanu un iespēju katrai ES dalībvalstij izvērtēt tās nepieciešamību un pašai lemt par prioritātēm, izvēle ir skaidra. Grāca, Vīne un Berlīne apliecina, ka tieši pilsētu attīstība nozīmē arī visas valsts attīstību. Arī Pilsētvides prioritātei piešķiramā summa nākamajā periodā būtu jāpalielina vismaz trīs reizes, salīdzinot ar šajā periodā piešķirto. Tas sniegtu iespēju pilsētām pašām izvērtēt nepieciešamības un ļautu izvairīties no situācijām, kad līdzekļus, kas paredzēti, piemēram, tieši ūdenssaimniecību sakārtošanai, nav iespējams pārvirzīt uz citu infrastruktūras projektu pilnveidi.
Ja runā par ES fondu apguves gaitu, protams, varētu vēlēties, lai apguve būtu raitāka, mazāk birokrātiska, taču ar šīm problēmām droši vien saskaras ne tikai Latvija. Lai gan ir veikti uzlabojumi, vismaz viena būtiska problēma joprojām pastāv - avansu izmaksa uzņēmējiem, kas īsteno ES fondu projektus. Lai uzņēmējs saņemtu avansa maksājumu, viņam jānodrošina bankas garantija avansa apmērā. Diemžēl kreditēšana ir praktiski apstājusies, komercbankas garantijas tiek izsniegtas tad, ja attiecīgā apjoma uzņēmuma līdzekļi tiek iesaldēti bankas kontos vai arī pieprasot, no uzņēmumu viedokļa raugoties, nesaprātīgi augstus procentus par šādu garantiju izsniegšanu. Bez uzņēmējdarbības projektiem, kas vērsti tieši uz ražošanas attīstību, Latvijai būs ārkārtīgi grūti pārvarēt ekonomisko krīzi, tādēļ mums jārada maksimāls spiediens uz Eiropas Komisiju, lai kopīgu rastu risinājumu uzņēmējdarbības projektu finansēšanas uzsākšanai, piesaistot tieši ES fondu līdzekļus.
* Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors