Plāns paredz, ka monetārās savienības valstīm, kuras ik gadu nespēs samazināt savu budžeta deficītu par 0,5%, īpašā fondā būs jāiemaksā depozīts līdz 0,2% no sava iekšzemes kopprodukta (IK). Tādējādi pārkāpējas paredzēts stimulēt, lai tās samazinātu savu budžeta deficītu līdz 3% no IK, kas ir ES valstīm maksimāli pieļaujamais līmenis, raksta Reuters. EK arī ierosinās līdzīgas sankcijas ieviest pret valstīm, kuras savu parādu nesamazina līdz 60% no IK. «Tā ir nozīmīga summa, kas tomēr nenovedīs dalībvalstu ekonomiku līdz bankrotam,» uzskata ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns.
Ja Latvija būtu eirozonas dalībniece un ES tai piemērotu šo sodu, no mūsu valsts budžeta ES speciālajā fondā aizplūstu 260 miljoni latu. Latvijas IK pagājušajā gadā bija ap 13 miljardiem latu.
Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible pirmdien paziņoja, ka finanšu disciplīnas pārkāpējus vajadzētu sodīt vēl stingrāk. Viņš uzskata, ka tām eirozonas valstīm, kuras neizpilda prasību samazināt ievērojamo budžeta deficītu, jāpārtrauc ES strukturālo fondu maksājumi, vēsta Bloomberg.
Valstīm, kuras atkārtoti ignorē prasību samazināt budžeta deficītu vai manipulē ar statistiku (līdzīgi kā Grieķija), uz gadu vajagot atņemt balsošanas tiesības, uzskata Vācijas finanšu ministrs.
Trešdien piedāvātie ierosinājumi būs daļa no ES iecerētās plašās pasākumu paketes, lai palielinātu dalībvalstu finansiālo disciplīnu.
Septembra sākumā tika apstiprināts, ka turpmāk dalībvalstu budžeta projektus vērtēs EK. Komisija pārbaudīs, vai izstrādātie budžeta projekti atbilst ES direktīvām un attiecīgās valsts ilgtermiņa tēriņu samazināšanas plāniem.
Pēc tam EK vērtējumu par katru projektu nodos eirozonas un ES dalībvalstu finanšu ministriem, kas tos apspriedīs ikmēneša tikšanās laikā nākamā gada jūlija beigās.