Mūsdienās seksuālā vardarbība kļuvusi par karadarbības ieroci. Vairākums upuru ir sievietes visās vecuma grupās, bet īpaši jaunas meitenes, un rezultāts ir nevēlamas grūtniecības, inficēšanās ar HIV un publisks apkaunojums. Lēš, ka 90.gados kara laikā Bosnijā izvaroja no 20 000 līdz 50 000 sieviešu. Libērijā karš plosās jau gadu desmitiem, un seksuālā vardarbība skārusi trīs ceturtdaļas sieviešu. Kongo Demokrātiskās Republikas Dienvidkivu provincē katru dienu ziņo par 40 izvarošanas gadījumiem. Tomēr sievietes nav tikai upuri - jāņem vērā arī viņu nozīme konfliktu novēršanā un ilgstoša miera veidošanā.
Ar kopīgi rīkotu konferenci Briselē 27.janvārī Eiropas Savienība un NATO vēlas pievērst lielāku uzmanību šim jautājumam un noteikt konkrētus pasākumus, kas jāveic, lai novērstu seksuālo vardarbību kara kontekstā, sekmētu sieviešu emancipāciju un uzsvērtu viņu nozīmi stabilitātes atjaunošanā. Pamatotu tiesisko regulējumu jau veido Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības Padomes rezolūcija nr.1325 par sievietēm, mieru un drošību un virkne citu ANO rezolūciju, tajā skaitā lēmums iecelt jaunu ANO īpašo pārstāvi, kas koordinēs starptautiskās kopienas centienus šajā jomā. Diemžēl īstenošana kavējas, un ir acīmredzams, ka jāpieliek lielākas pūles, lai nodrošinātu, ka lielāks skaits valstu pilda savas saistības, it īpaši attiecībā uz militārā un civilā personāla apmācību dzimumu līdztiesības jautājumos.
Līdz ar Lisabonas Līguma pieņemšanu radušās jaunas iespējas virzīt ar dzimumu vienlīdzību saistītos jautājumus ES ārējā darbībā. Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos amata izveide var palīdzēt pilnveidot ES 2005.gadā aizsākto politiku, kuras mērķis ir nodrošināt dzimumu līdztiesības aspektu pilnīgu integrēšanu ES krīzes novēršanas militārajās un civilajās darbībās. Piemēram, EULEX misijā Kosovā ir īpaša cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības jautājumu nodaļa, un operācijā EUFOR Tchad/RCA ir padomnieks dzimumu līdztiesības jautājumos, kas strādā tieši ar apmācību šajos jautājumos. Dzimumu līdztiesības jautājumi ir integrēti arī ES ārējā palīdzībā, tādējādi sekmējot, piemēram, sieviešu līdzdalību miera sarunās.
NATO kopā ar partnervalstīm pārskata savu politiku un programmas un vēlas uzlabot sadarbību ar citiem starptautiskajiem dalībniekiem. NATO stratēģiskie komandieri nesen pieņēma militāro direktīvu par rezolūcijas nr.1325 īstenošanu visās NATO vadītajās operācijās. Lai palīdzētu vecākajiem komandieriem Afganistānā, ir pieņemti darbā padomnieki dzimumu līdztiesības jautājumos. Turklāt darbību īstenošanas vietās speciālistu sieviešu darba grupas veiksmīgi izveidojušas savstarpējas uzticēšanās vidi starp NATO vadītajiem spēkiem un vietējām kopienām. Taču arī NATO vēl jāiegulda darbs, lai izveidotu vajadzīgo kompetenci un pilnībā integrētu dzimumu vienlīdzības perspektīvas.
Mēs ceram, ka mūsu 27.janvāra konference rosinās turpmāku virzību. Mēs vēlamies nodrošināt, lai visās ES un NATO vadītajās operācijās ievērotu ANO rezolūcijas par sievietēm, mieru un drošību un lai tās papildinātu ar atbilstošiem izglītības, apmācības, pārraudzības un vērtēšanas mehānismiem. Turklāt gatavojoties šogad gaidāmajai rezolūcijas 10.gadadienai un arī turpmākajā darbā mēs vērsīsim uzmanību uz to, cik liela nozīme drošības veidošanā ir sievietēm. Mūsu izpratnei par drošību jābūt daudz plašākai nekā tikai par militāro drošību.
Ja mēs nestiprināsim sieviešu tiesības un atbildību pasaules mērogā, daudzi no mūsu ārpolitikas mērķiem, visticamāk, paliks nesasniegti, un tie, kurus sasniegsim, nebūs ilgtspējīgi. Tikai pieliekot kopīgas pūles starptautiskajā, reģionu un pilsoniskās sabiedrības mērogā, mēs spēsim likvidēt sieviešu marginalizāciju, kas nopietni apdraud pasaules drošību.4