Laikam, lai nekacinātu tautu, žurnālisti virsrakstos Euro ieviešanas likumu joprojām sauc par Eiro ieviešanas likumu. Tomēr tā oficiālais nosaukums ir Euro ieviešanas likums, un likumā viscaur tiek minēts «euro», nevis «eiro». Lielā cīņa pašlaik notiek par to, lai Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka atļauj vismaz ikdienas valodā lietot valūtas nosaukumu «eiro».
Iespējams, ja ne latu, vismaz eiro mēs saglabāsim. Valdība ir uzdevusi - un tas ir Nacionālās apvienības lielākais nacionālais uzdevums - Tieslietu ministriju pārliecināt Eiropas Centrālo banku un Eiropas Komisiju, ka latviešu literārajā valodā ir pieļaujams lietot vārdu «eiro». Dokumentos tas nebūs pieļaujams.
Ņemot vērā biedru un elektorāta emocijas, Nacionālajai apvienībai vajadzēja piecu stundu cirku, lai atbalstītu Euro ieviešanas likuma ieviešanu. Tomēr nevienam nopietnam politikas vērotājam arī iepriekš nebija ne mazāko šaubu, ka Nacionālā apvienība neliks šķēršļus eiro ieviešanai. Eiro vienmēr ir bijis šī politiskā spēka programmā, un Nacionālās apvienības deputāti darbojas valdībā, kuras galvenais mērķis ir eiro ieviešana Latvijā 2014. gada 1. janvārī.
Ne jau tikai valdībā nav iekšējās opozīcijas eiro ieviešanai. Palūkosim parlamentā pārstāvēto opozīcijas partiju argumentāciju. Lai arī tās iebilst pret eiro ieviešanu tagad, ņemot vērā nestabilo situāciju eirozonā, tās stingi neiestājas pret eiro ieviešanu vispār. Tas tiešām būtu dīvaini, ja Saskaņas centrs būtu galvenā partija, kas ceļas un krīt par Latvijas nacionālo valūtu - latu.
ZZS pozīcija, gandrīz kā vienmēr, ir lunkani lokani izvairīga. Arī šī partija neiebilst un programmatiski nekad nav iebildusi pret eiro ieviešanu. ZZS - kā jebkurā partijā - ir pietiekami daudz cilvēku, kas kaut vai emocionālas nostalģijas dēļ būtu par lata saglabāšanu. Tomēr tā nav stingra nostāja.
Acīmredzams ir fakts, ka Latvijā nav nevienas nopietnas partijas, kuras programmatiskā nostāja ir lata saglabāšana un ekonomikas attīstība uz nacionālās valūtas bāzes, kam ir nepieciešama likuma par Latvijas Banku maiņa. Jo, ņemot vērā līdzšinējo Latvijas Bankas politiku, tiešām nav argumentu, kāpēc vajadzētu saglabāt tādu latu, kāds tas ir un ir bijis, bet neieviest eiro. Ja jau opozīcijas partijas nav pret eiro ieviešanu vispār, bet tikai par atlikšanu, kādēļ gan neieviest eiro tagad, kad ir izdevība?
Šeit ir zināma nesakritība starp elektorāta ilgām un politikā darbojošos partiju nostāju. Jo ne jau eiro ieviešanas atlikšana, bet lata saglabāšana būtu emocionāli nozīmīgs arguments eiroskeptiķu vidū. Tomēr tāda argumenta - saglabāsim latu - Latvijas aktīvajā politikā, izņemot marginālas grupas internetā, nav. Eiro iet rūkdams.
Protams, referenduma izsaukta politiska nestabilitāte vai grafiku neievērošana teorētiski var nomuļļāt eiro ieviešanu, tomēr, visticamāk, šādu peripetiju rezultātā Eiropas Komisija un Eiropas Centrāla banka nāks pretī mūsu valdībai un atliks termiņus, ja jau ir izlemts, ka eiro ieviešana Latvijā notiks. Un tālāk. Ja jau eiro, tad kāda starpība - eiro vai euro?