Neapšaubāmi. Mēs izstrādājām tiesisko bāzi ogļu elektrostacijas būvei, kas tagad saskaņota arī ar Eiropas Komisiju (EK). Mēs tagad velti kavējamies. Vajadzētu iet uz priekšu vēl sparīgāk arī starpsavienojumu lietā gan ar Somiju, gan Zviedriju. Neapšaubāmi tas pats sakāms par atjaunojamajiem energoresursiem. Enerģētikas kontekstā nacionāli nozīmīgas ir arī siltināšanas programmas, ko mums sadarbībā ar struktūrfondiem izdevās iesākt.
Kad vadiju Ekonomikas ministriju, gāzes īpatsvara palielināšana nekad nav bijis prioritārs jautājums. Pat gluži pretēji, jo otras - ogļu - stacijas projekts tika izstrādāts un aizsūtīts apstiprināšanai EK tieši tad. Saņemtā pozitīvā atbilde ir iznākums, tikai brīnos, kāpēc kopš janvāra nekas nav ticis darīts. Man savā laikā prioritātes bija skaidras - jāmēģina energoresursus pēc iespējas dažādot. Un ogļu stacija ar vismaz 10% biomasas piejaukumu Kurzemes reģionā bija šāda prioritāte. Piedāvājums, iespējas, likumdošana tika saskaņota, un esmu gandarīts, ka ES šo mūsu pozīciju ir atbalstījusi. Vajag tik' rīkoties.
Esat skarbi izteicies par Bertolda Flika rīcību, viņam iegūstot savā īpašumā airBaltic zīmolu. Bet vai valsts un jūs kā atbildīgais ministrs neesat vainojams uzticētās mantas neuzmanīšanā?
Mans traktējums ir tāds, ka pašlaik ļoti rūpīgi jāizvērtē visi procesi un jānovelk skaidrākas «sarkanās līnijas» nākotnei. Ir jābūt pilnīgi skaidram, kad un kur Flika kungs darbojas kā akcionārs, un kur - kā uzņēmuma vadītājs.
Lai cik naudas izteiksmē liels vai niecīgs tas būtu, jebkurš darījums starp uzņēmumu un akcionāriem ir uzņēmuma padomes kompetencē. Ieceltajā padomē ir trīs valsts pārstāvji, kas par notiekošo pastāvīgi informē Satiksmes ministriju. Ir jau arī pozitīvas norises airBaltic - izaugsme, samazinātas saistības u. tml. Bet jebkurš darījums padomei ir jāapstiprina, un es uzskatu, ka padome šajā gadījumā pret notiekošo nav attiekusies ar pienācīgu atbildības sajūtu. Tagad mēs padomes locekļus, kas pārstāv valsti, mainīsim.
Kāpēc laikā, kad Igaunijā un Lietuvā saskaņā ar ES Trešo energopaketi tiek spriests par gāzes cauruļvadu pārņemšanu valsts ziņā, Latvijas valdībā par to ir klusums?
Diskusija par to ir bijusi vairākkārt. Jautājums lielā mērā balstās uz to, ka 1997. gadā, pārdodot Latvijas Gāzi (LG) Vācijas un Krievijas investoriem, monopolstāvoklis līgumā ir paredzēts līdz 2017. gadam. Šo jautājumu Ekonomikas ministrija ir skatījusi vairākkārt, arī sarunās ar LG. Priekšlaicīga. Līguma laušana pirms termiņa jāizvērtē no tiesisko un ekonomisko seku aspekta. Izslēgts tas nav. Gāzes iepirkuma derogācija ir spēkā līdz 2014. gadam - maksimumam, ko pieļauj ES.