Nogādās mājās
Jūlija beigās Francijas valdība izdeva rīkojumu, ka policijai triju mēnešu laikā jālikvidē ap 300 nelikumīgu nometņu, kurās pārsvarā dzīvo čigāni. Tas tika nolemts pēc tam, kad atsevišķos valsts reģionos notika čigānu sadursmes ar likumsargiem. N. Sarkozī paziņoja, ka nometnēs plaukst un zeļ cilvēku tirdzniecība un prostitūcija. Valdība arī nolēma deportēt aptuveni 700 čigānu, pārsvarā no Rumānijas un Bulgārijas, kuri Francijā uzturas nelegāli.
Līdz šim slēgtas vismaz 50 apmetnes, un ceturtdien paredzēts avioreiss, kas uz Rumāniju aizgādās pirmos deportējamos. Nākamnedēļ paredzēts reiss uz Bulgāriju. Vēl viens lidojums notikšot līdz septembra beigām.
Kopumā Francijā mitinās aptuveni 15 tūkstoši čigānu no Austrumeiropas, vairākums no Rumānijas. Tā kā šie cilvēki ir Eiropas Savienības pilsoņi viņiem ir nodrošinātas brīvas pārvietošanās tiesības, tomēr pēc triju mēnešu uzturēšanās Francijā personām ir jāapliecina, ka tās strādā vai mācās. Pretējā gadījumā valsts ir jāatstāj.
Francijas varas iestādes intervē čigānus, lai uzzinātu, no kurienes viņi ir un vai viņi valstī atrodas likumīgi. Tie, kuri valstī vairs nevar atrasties, tiks nosūtīti uz dzimteni. Katram pieaugušajam tiks izmaksāti 300 eiro (210 latu), bet par katru bērnu - 100 eiro (70 latu). Lai izvairītos, ka deportētie atgriežas un pieprasa naudu vēlreiz, valdība apkopos šo cilvēku biometriskos datus.
Rasisma atdzimšana
Francijas iekšlietu ministrs Briss Ortefē paziņojis, ka valsts vēršas pret atsevišķiem čigāniem, nevis etnisko grupu, tomēr lēmuma kritiķi tā neuzskata. ANO paziņojusi, ka pastāv bažas par «nozīmīgu rasisma atdzimšanu Francijā», bet Francijas Cilvēktiesību līga uzskata, ka valstī valda «institucionalizēts rasisms».
Valdības lēmumu neatbalsta arī N. Sarkozī pārstāvētās UMP partijas biedrs Žans Pjērs Grans, kurš čigānu izraidīšanu no nometnēm salīdzinājis ar Francijas kolaboracionistu varas rīcību pret ebrejiem Otrā pasaules kara laikā. Viņam tapis zināms, ka policija kādā no apmetnēm ieradusies agri no rīta. Ģimenes tikušas nošķirtas, jo vīriešiem likts nostāties vienā pusē, bet sievietēm otrā. Likumsargi arī draudējuši nošķirt bērnus no mātēm, raksta DPA.
Daļa ekspertu uzskata, ka ar čigānu jautājuma risināšanu N. Sarkozī grib atgūt vēlētājus, kas pavasarī notikušajās reģionālajās vēlēšanās balsoja par labēji galējiem. Bet citi domā, ka prezidents tā vēlas novirzītu sabiedrības uzmanību no izmeklēšanas par iespējamiem nelegāliem ziedojumiem, ko viņa partija saņēmusi no Francijas bagātākās sievietes Liliānas Betenkūras. «Ar šo kampaņu N. Sarkozī slēpj politisko vājumu,» uzskata Eiroparlamenta deputāts Daniels Kons Bendits.