Čigāni nespējot integrēties
Francijas sociālistu valdības iekšlietu ministrs Manuels Valss izpelnījās Eiropas Savienības (ES) nopēlumu par paziņojumu, ka čigāni nekad nespēs integrēties Francijas sabiedrībā, jo viņu dzīvesveids ir ļoti atšķirīgs un pilnīgā pretstatā franču dzīvesveidam.
«Čigāniem ir jāatgriežas savās valstīs un jāintegrējas tur. Viņiem ir jāatgriežas Rumānijā un Bulgārijā, bet ES sadarbībā ar Rumānijas un Bulgārijas valdību ir jāno-drošina, ka čigānu kopienas pirmām kārtām integrējas šajās valstīs,» M. Valss otrdien paziņoja kādā radiointervijā. «Ir maldinoši domāt, ka mēs varam atrisināt čigānu problēmas, ievietojot viņus franču sabiedrībā. Vienīgais risinājums ir čigānu apmetņu nojaukšana un šo cilvēku deportēšana.»
Francijā dzīvo aptuveni 20 tūkstoši čigānu, no kuriem vairākums ir iebraucēji no Rumānijas, Bulgārijas un bijušās Dienvidslāvijas valstīm. Lielākā daļa čigānu mitinās nelikumīgās apmetnēs.
ES tieslietu komisāre Viviana Redinga, kura pirms trim gadiem asi kritizēja toreiz valdījušo konservatīvo Francijas valdību par vēršanos pret čigāniem, paziņoja, ka M. Valsa izteikumu mērķis ir novērst vienkāršo franču uzmanību no izsludinātajiem bezprecedenta taupības pasākumiem.
«Franču politiķiem nav vēlmes runāt par tādām nopietnām lietām kā budžets un parādi, viņi labāk izvēlas čigānus,» uzskata V. Redinga, kura arī uzsvēra, ka franču politiķi jau sāk gatavoties martā paredzētajām municipālajām vēlēšanām.
Savukārt Eiropas Komisija (EK) atgādināja Francijas valdībai, ka arī Rumānijas un Bulgārijas čigāni ir ES pilsoņi, tāpēc viņi drīkst brīvi pārvietoties un dzīvot visā Savienības teritorijā. «Brīva kustība, tāpat kā brīvība uzturēties citā valstī, ir pamattiesības. Ja šos principus, kas ir iestrādāti dažādos līgumos, kāds neievēros, Komisija izmantos visus līdzekļus, lai to nepieļautu,» paziņoja EK.
M. Valsu nosodījis arī kolēģis valdībā Arno Montbūrs, kurš ir rūpniecības atjaunošanas ministrs. «Nevar pastāvēt tāda teorija, ka kaut kādas personas nekad, nekad nebūs spējīgas integrēties. Kaut ko līdzīgu savulaik teica par itāļiem, spāņiem, portugāļiem un arābiem,» A. Montbūrs sacīja aģentūrai AFP un pauda izbrīnu, ka tik radikālu viedokli par čigāniem pauž cilvēks, kurš ir spāņu imigrantu atvase.
Izliek ar varu
Tomēr plašais nopēlums nav mainījis M. Valsa domas. «Man nekas nav jāizlabo. Manas replikas šokē tikai tos, kuri neizprot jautājumu,» viņš paziņoja trešdien. «Vairākums čigānu būtu jānogādā atpakaļ aiz robežas. Mēs viņus šeit negaidām. Es atgādināšu [bijušā sociālistu premjerministra] Mišela Rokāra teikto: «Francijas pienākums nav risināt visas pasaules ciešanas.»»
M. Valss ir aktīvi iedrošinājis pašvaldības nojaukt čigānu nelikumīgi uzceltās apmetnes, kuras ministrs uzskata par infekciju perēkļiem, bet izraidītajiem iedzīvotājiem piedāvājis aviobiļetes lidojumam uz viņu izcelsmes zemi. Viņš arī aktīvi iestājas pret Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanu Šengenas zonā.
Pērn prezidenta amatā ievēlētais sociālists Fransuā Olands solīja, ka pārskatīs priekšteča Nikolā Sarkozī pirms dažiem gadiem sākto agresīvo cīņu pret čigānu nelikumīgajām apmetnēm. Tomēr šonedēļ publicētais pazīstamās cilvēktiesību organizācijas Amnesty International ziņojums apgalvo, ka patiesībā varasiestādes ir pastiprinājušas vēršanos pret pagaidu novietnēs mītošajiem čigāniem.
Organizācija vēstī, ka no šā gada janvāra līdz augustam visā Francijā no neoficiālajām apmetnēm ir izlikti vairāk nekā 10 tūkstoši čigānu, bet tikai dažām ģimenēm ir ierādīta cita dzīvesvieta. Pārējie ir pārvākušies uz līdzīgām nometnēm citviet un mitināsies tur līdz brīdim, kad atnāks policija un liks sakravāt mantiņas.
Šonedēļ saistībā ar čigāniem nākas taisnoties arī Zviedrijai, kuru uzskata par vienu no iecietīgākajām valstīm pasaulē. Gaismā nācis fakts, ka valsts dienvidu provinces Skones policija bija izveidojusi nelikumīgus reģistrus, kuros bijuši minēti 5000 čigānu vārdi. Juristi ir paziņojuši, ka saraksti pārkāpj vairākus Zviedrijas un starptautiskos likumus.
Zviedrijas tieslietu ministre Beatrise Aska pēc notikušā publiski atvainojās čigānu kopienai, bet simtiem cilvēku ir vērsušies policijā, lai uzzinātu, vai viņu vārds ir atrodams nelikumīgajos reģistros.