Tomēr vairāki zinoši juristi, viņu vidū ar Saeimas darbu saistīti, Dienai norādīja, ka I. Bičkovičam būtu jārāda mugurkauls un J. Maizīti jāizvirza atkārtoti. «Kamēr nav noskaidroti iemesli, kāpēc tautas kalpu vairākums balsoja pret J. Maizīti, tikmēr AT priekšsēdis nevarētu virzīt citu kandidātu,» atzina Saeimas aprindām tuvs jurists, kurš vēlējas palikt anonīms.
I. Bičkoviča solis, paziņojot, ka ieturēs pauzi, jauna kandidāta virzīšanā, neizslēdzot, ka atkārtoti var tikt izvirzīts J.Maizītis, signalizējot vai nu par to, ka AT priekšsēdis tiešām vēlas noskaidrot patiesos iemeslus ceturtdienas balsojumam, vai arī - par rūpīgi aprēķinātu scenāriju, lai, norimstot sabiedrības sašutumam, pēc J. Maizīša pilnvaru beigām nāktu klajā ar vajadzīgo kandidātu.
Neoficiāli izskan, ka vajadzīgais kandidāts esot kāds Rīgas apgabaltiesas tiesnesis, kura vārdu Dienai pagaidām nav izdevies noskaidrot. Bez viņa starp kandidātiem, kuri varētu raisīt diskusijas par piemērotību šim amatam, neoficiāli minēti divi Ģenerālprokuratūras virsprokurori. Viens no tiem ir prokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu nodaļas virsprokurors Modris Adlers (viņš izmeklēja tā saukto Latvenergo trīs miljonu lietu, kas meta ēnu uz toreizējo premjeru TP līderi Andri Šķēli). Otrs ir prokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš minēts kā kandidāts, pret kuru neiebilstu apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Starp neitrāliem kandidātiem minēts bijušais AT priekšsēdis, tagadējais senators Andris Guļāns un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš. Viņš ir starp tām trim personām, kuras I. Bičkovičs atbilstoši likumam tiesīgs iecelt par ģenerālprokurora pienākumu izpildītāju.
Informācija, kas nonākusi Dienas rīcībā, kā arī jau iepriekš pētītais vedina spriest, ka Saeimas deputātu balsojums pret J. Maizīša pilnvaru pagarināšanu ne velti bijis tāds. Proti, viņa vadītās prokuratūras izmeklētāju darbs pēdējos mēnešos, visticamāk, nav bijis tīkams apsūdzētajam A. Lembergam un atsevišķām aizvien pie varas esošām partijām. Ir ļoti iespējams, ka tuvāko nedēļu laikā jauni pavērsieni sagaidāmi tā sauktajā Lemberga stipendiātu lietā - izmeklēšanā, kurā tiek skaidrota iespējamā politisko partiju un politiķu kukuļošana. Turklāt jaunumus var sagaidīt arī ar A. Šķēles vārdu saistītajā digitālās TV lietā, kurā uz apsūdzēto sola sēž vairākas TP «tēvam» pietuvinātas personas, viņu vidū finansists Harijs Krongorns.
J. Maizīša vadītā prokuratūra turpina izmeklēšanu vēl vismaz trijos kriminālprocesos, kuros tiek dzītas pēdas gan, iespējamām ar A. Lemberga interesēm saistītām naudas shēmām, gan darījumiem, kas, iespējams, saistīti ar A. Šķēles interesēm. Tāda ir, piemēram, izmeklēšana, kas saistīta ar digitālās TV afērā iesaistītās britu pastkastītes firmas Kempmayer dalībnieka ārzonas kompānijas Ratcliff patieso labuma guvēju noskaidrošanu. Ēnas šajā kriminālprocesā, iespējams, krīt arī uz A. Šķēli, kurš saistību ar digitālās TV lietu kategoriski noliedz.
Lai arī ģenerālprokurors tieši neietekmē izmeklētāju darbu, pastāv bažas, ka, šajā amatā ieceļot «vajadzīgo» cilvēku, viņš nāks ar uzstādījumu kriminālprocesu virzītājiem konkrētos termiņos pabeigt izmeklēšanu vai arī lietas izbeigt. Pastāv arī bažas, ka «motivēts» ģenerālprokurors atsaucīgāk reaģēs uz apsūdzēto un viņu advokātu sūdzībām, ka viņa mugurkauls nebūs tik spēcīgs, lai pretotos iespējamam politiskajam spiedienam.