Kā cilvēks, kas vēl pirms gada strādāja Anglijas premjerlīgā, nokļuvis Latvijā un rūpēsies par Latvijas futbola virslīgu?
Es vienmēr esmu gribējis strādāt dzimtenē. Šeit ir ļoti labs dzīves līmenis, un darbs Anglijā vienmēr man bijis tikai uz laiku, nevis uz mūžu. Darba termiņš Blackpool klubā tuvojās beigām, un es jau ar vienu aci meklēju iespējas Latvijā. Tas ir tikai loģiski, ka meklēju darbu jomā, kuru esmu iesācis, tāpēc paldies tiem, kas man deva šo iespēju. Centīšos ar savu pieredzi un zināšanām palīdzēt Latvijas futbola attīstībai.
Pāris vārdos par iespaidiem Anglijā. Cik ilgi vispār tur strādājāt?
Ar pārtraukumiem. Kopā laikam sanāks pieci gadi. Pēc pirmajiem diviem darba gadiem bija ģimenes pieaugums, kad mazliet pagāju malā. Ar klubu pieredzēju tādu nelielu ceļojumu no Anglijas trešās līgas lejasgala līdz pat premjerlīgai. Redzēju, kā klubs attīstās, kā kluba infrastruktūra uzlabojas, kā šādi kluba sportiskie panākumi ietekmēja pilsētu… Izdevās arī apceļot Anglijas labākos un tradīcijām bagātākos futbola stadionus. Gūta neaizmirstama pieredze.
Kādi bija galvenie pienākumi Blackpool klubā?
Divas lietas. Pirmkārt, biju viena no kluba īpašnieku Valērija Belokoņa interešu pārstāvis. Otrkārt, manā pārziņā bija finanšu pārraudzība. Taču sākotnējā posmā kā jauniņais biju spiests «iziet cauri» arī citām jomām.
Kā ir tagad pārslēgties no gadu desmitiem koptas sistēmas Anglijā uz Latviju, kurā virslīgas mārketings būs jāsāk gandrīz no nulles?
Es jūtos ļoti labi, man ir atsaucīgi kolēģi, laba sadarbība ar Latvijas Futbola federāciju (LFF)… Es jūtu tādu pacilājumu, entuziasmu. Jūtu arī citu prieku, ka, re, cilvēks no Anglijas strādās pie mums. Līdz šim es gūstu diezgan lielu baudu jaunajā amatā. Protams, Latvijā ir citi mērogi, cita ažiotāža, stadioni varbūt nav tik pilni, bet tas jau arī ir mans primārais darbalauks - veidot ažiotāžu ap futbola virslīgu. Mūsu vietējā futbola saimniecībā ir diezgan labi futbolisti un treneri, ir ļoti labi tiesneši, bet trūkst tā visa iepakojuma. Protams, ka īsā laikā nevaram pārkopēt šeit Anglijas modeli, bet varam celt skatītāju skaitu un interesi par virslīgu.
Kādiem līdzekļiem grasāties to panākt?
Pirmajā plānā ir informācijas apjoma palielināšana. Viens no pirmajiem darbiem ir jaunas mājaslapas izveide virslīgai. Ar klubiem aktīvi strādāsim, lai tajā regulāri plūstu jaunākā informācija par virslīgu un tās dalībniekiem. Tieši šis lauciņš iepriekšējos gados pamatīgi kliboja. Izmantosim arī sociālos tīklus. Futbols mums ir pietiekoši augstā līmenī: ir desmit klubu, katram ir sava rocība, katram ir savs tēls un sava vēsture… Tas vispār ir diezgan interesants stāsts, ja iedziļinās! Bet, ja masu mediji par to klusē, tad ažiotāžas nevar būt.
Daudzi līdzjutēji uzskata, ka klubiem vispirms derētu padomāt par līdzjutēju piesaisti nākšanai uz stadionu, bet klubu īpašnieki saka, ka ar līdzjutēju skaita palielināšanu Latvijā tik un tā neizdosies nopelnīt. Vai jūs kā virslīgas izpilddirektors aicināsit klubus kā īpaši piesaistīt skatītājus?
Ziniet, tas ir koks ar diviem galiem. No vienas puses, jā, stadioni Latvijā ne visur ir labā stāvoklī, bet, no otras puses, Latvijas līdzjutēji ir priviliģēti un varbūt pat mazliet izlepuši. Klubi jau tā dara daudz, piesaistot augsta līmeņa futbolistus, trenerus, maksājot viņiem algas, bet Latvijas līdzjutējs negrib maksāt vienu latu par ieeju uz tāda līmeņa spēli, par kādu Anglijā cilvēki maksā 15 un 20 latu. Virslīgas sportiskais līmenis atbilst Anglijas otrās trešās līgas līmenim.
Vai visi virslīgas klubi ir atsaucīgi un ar prieku uzņem jaunās idejas?
Nē! (Smaida.) Protams, klubi ir dažādi, un arī pirmajā kopsapulcē vairakkārt biju spiests atkārtot - mēs visi esam ģimene, un mums visiem kopā jārūpējas par viena produkta - Latvijas virslīgas - izveidi. Dažiem klubiem ir citāda pieredze, jo līdz šim viņiem bija LFF, kas bija gan naudas devējs, gan soģis, un viss! Tagad viņiem jāpieņem cita filozofija, ka klubi paši meklē finansējumu, lai sabiedrībai sniegtu pakalpojumu. Kas mani Anglijā pārsteidza visvairāk, ka klubu direktori tiekas stadionā divas stundas pirms spēles, pārrunā futbola aktualitātes: aģenti, spēlētāji, algas, infrastruktūra… Uz laukuma klubi ir pretinieki, bet ārpus tā - viņi ir kolēģi, kas veic vienu darbu.
Kas jau izdarīts divu nedēļu laikā kopš stāšanās jaunajā amatā?
Manus darba pienākumus var sadalīt trīs blokos. Pirmais, ir finanšu piesaiste - meklēt sponsorus, mēģinājums pārdot interneta translācijas tiesības. Otrais bloks - tēla, mārketinga un PR bloks. Viss, kas saistīts ar informācijas plūsmu. Nākamnedēļ (saruna notika 14. martā - aut.) «palaidīsim» mājaslapu. Esam izvēlējušies logo. Man tas ļoti patīk. To ieraugot, uzreiz kļūst saprotams - tas ir futbols, tā ir Latvija. Taču logo pagaidām vēl nav publiski pieejams. Atnāciet uz virslīgas prezentāciju 22. martā un redzēsit! Un mēs gatavojam arī pirmssezonas brošūras. Tā ir normāla prakse. Anglijā, piemēram, pirms katra turnīra katrs laikraksts izdod speciālu pielikumu, nemaz nerunājot par specializētiem futbola izdevumiem… Latvijā tas pēdējos gados nav darīts. Trešais ir organizatoriskais bloks - reglamenti, disciplinārās komisijas utt. Šajā blokā cītīgi sastrādāsimies ar LFF, un es pagaidām šajā blokā vēl neesmu paguvis iedziļināties.
Kādiem nolūkiem kalpos piesaistītie līdzekļi?
Dot šo naudu klubiem. Ceru, ka tā kādreiz notiks. Anglijā tā arī ir - televīzijas translāciju tiesību pārdošana ir viens no lielākajiem klubu ienākumiem. Protams, Latvijā ir cita situācija. Patlaban drīzāk mums jāpiemaksā televīzijai par spēļu translēšanu. Taču ir sāktas pārrunas ar vācu kompāniju, un ir potenciāli pircēji, kas būtu gatavi pirkt tiesības spēles rādīt internetā. Tā nav milzu nauda, bet mazākiem klubiem kā Gulbene svarīgs katrs tūkstotis.
Cik cilvēku strādā biedrībā Latvijas futbola virslīga?
Es viens, un šodien pieņēmām vēl vienu cilvēku preses sekretāra amatā darbā uz pusslodzi. Lielākam kolektīvam trūkst naudas.
Kāds šogad būs virslīgas budžets?
Budžets šogad būs vismaz 120 tūkstoši latu. Aptuveni 80 no tiem aizies tiesnešu darba nodrošināšanai. 20 tūkstoši ir administratīvajiem izdevumiem: grāmatvedībai, juristiem, PR, darbinieku algām. Desmit tūkstoši pagaidām ir rezervē, un tikpat - virslīgas attīstībai. Tas nav daudz, bet pierādīsim, ka arī ar desmit tūkstošiem attīstībai var daudz ko sasniegt, un nežēlosimies. Bet tas ir sākuma budžets. Piesaistīsim sponsorus, un budžets kļūs lielāks.
Pusotru nedēļu līdz virslīgas startam nav skaidri visu klubu nosaukumi…
Tagad ir. Šorīt pieņēmām smagu lēmumu izņēmuma kārtā Dainim (Deglim, pērn Jūrmala-VV īpašniekam - aut.) nosaukt klubu par Rīgas Daugavu. Tas ir labs zīmols, kas viņam palīdzēs meklēt sponsorus. Viņš pats spēlējis Daugavā, es, būdams mazs puika, to redzēju. Bet stingri pieteicām Dainim, ka viņam jāuzlabo sava kluba darbība. Nākamgad būsim stingrāki prasībās.
Vai virslīgai jau šogad būs ģenerālsponsors?
Pagaidām vēl nav. Meklējam. Ir arī pārrunas Lielbritānijā, bet pagaidām esam atvērti piedāvājumiem.
Vai cerat uz valsts palīdzību?
Nekādā gadījumā! Es uzskatu, ka valstij nav jāfinansē profesionālais sports. Jaunatnes sports - jā, bet profesionālajam sportam jābūt finansētam par privātiem līdzekļiem. Man pašam ir trīs bērni, es maksāju to nelielo naudiņu par viņu atrašanos bērnudārzā, un man patiešām ir žēl audzinātāju, kas saņem no valsts tos divsimt latus par tik grūtu un atbildīgu darbu. Lūk, par to valstij būtu jārūpējas, nevis par līdzekļu novirzīšanu profesionālajam sportam.
Kāda būs jaunā virslīgas sezona salīdzinājumā ar iepriekšējo? Vai spēles līmenis celsies?
Būs lielāka ažiotāža ap virslīgu. Pat tad, ja līmenis paliks iepriekšējais, visiem liksies, ka tas ir labāks nekā pērn, jo šogad tas tiks labāk iesaiņots.