«Tas [apspriešanā esošais likumprojekts] ir viens no pirmajiem soļiem vienotas ES enerģētikas ārpolitikas izveidē,» uzrunājot parlamenta deputātus, uzsvēra G. Otingers, izsakot arī cerību, ka likumu EP varētu pieņemt vēl šogad. Vienota ES nostāja enerģētikas jautājumos varētu palīdzēt dalībvalstīm sarunās ar energoresursu piegādātājiem, piemēram, Krieviju. «Tas, ka šajās sarunās par energoresursu piegāžu nosacījumiem varētu piedalīties Eiropas Komisija (EK), protams, piešķirtu papildu «svaru» dalībvalstīm,» uzsver K. Kariņš. Īpaši nozīmīgi tas būtu tieši ES nelielajām valstīm, kas arī ir galvenie likumprojekta atbalstītāji. Lielās valstis Vācija, Francija, arī Lielbritānija pašlaik ieņēmušas nogaidošu pozīciju.
Veicinās konkurenci
Šobrīd Briselē aktuālais likumprojekts par informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstīm enerģētikas jomā paredz, ka dalībvalstīm būs jāinformē EK par starpvalstu līgumiem, kas skar energoresursu piegādi, infrastruktūras izbūvi un lietošanu, kā arī par līgumiem, kas nosaka tarifus. Paredzams, ka likumprojektā tiks iestrādāta arī norma, ka EK būs jāinformē arī par tādiem līgumiem, kas slēgti starp dalībvalsti un citas valsts kontrolē esošu energouzņēmumu. Iecerēts, ka EK varētu piedalīties sarunās par energopiegāžu līgumiem, lai pirms to parakstīšanas varētu sniegt savu vērtējumu par atbilstību ES konkurences un citām regulām.
«Energouzņēmumi strādā, lai pelnītu, un no tiem nevar prasīt valstu nacionālo interešu ievērošanu,» pamatojot likumprojekta aktualitāti, EP diskusijā uzsvēra viens no vadošajiem Eiropas drošības stratēģiju centra ekspertiem, programmas Starptautiskā enerģētikas drošība vadītājs Franks Umbahs. K. Kariņš, kurš šobrīd apkopo deputātu iesniegtos priekšlikumus, domā, ka ieguvēji no šīs likumdošanas iniciatīvas būs patērētāji, jo jaunais likums veicinās konkurenci enerģētikas sektorā. «Krievija pašlaik ir informēta par visiem līgumiem, kas skar resursu piegādi ES valstīm, bet ES vienotas informācijas par to nav. Ar šo likumu tas tiktu izmainīts, jo visām dalībvalstīm būtu pienākums informēt par noslēgtajiem līgumiem.»
Pašlaik gan nav skaidrs, kā tiktu risināta situācija, kad līgumi, piemēram, par gāzes piegādi noslēgti nevis starp valstīm, bet starp uzņēmumiem. Atsevišķi deputāti uzskata, ka EK būtu jāsniedz ziņas arī par tiem, taču izskan arī pretējas domas, atsaucoties uz komercinformācijas izpaušanu, kas var draudēt ar tiesu darbiem.
Aktuāli gāzes termināļi
Eiropa iepērk ap 64% gāzes, 83% naftas produktu un 62% tai nepieciešamo ogļu, liecina Eurostat dati. Gāzes tirgū, kas Vācijas lēmuma apturēt vairākas atomelektrostacijas dēļ kļūst par īpaši nozīmīgu, galvenie piegādātāji ES valstīm ir Krievija (34%) un Norvēģija (31%). Latvija pašlaik visu tai nepieciešamo gāzi iepērk no Krievijas Gazprom, kas saskaņā ar uzņēmuma Latvijas gāze (pieder Krievijas un Vācijas gāzes uzņēmumiem) privatizācijas nosacījumiem līdz 2017. gadam var saglabāt monopolista stāvokli (tas nozīmē, kas līdz tam jaunais likums vismaz gāzes tirgū uz mums nebūs attiecināms). Pēc tam gāzes tirgū Latvijā būs jānodrošina brīva konkurence arī citiem gāzes piegādātājiem - kā reālākais alternatīvais gāzes piegādes ceļš pašlaik izmantotajam gāzes cauruļvadam no Krievijas tiek uzskatīts sašķidrinātās gāzes terminālis (SGT) Baltijas valstīs, kura būvei atbalstu solījusi EK.
Tieši SGT kā gāzes piegādes ceļa pieaugošo lomu EP uzsvēra gan G. Otingers, gan Eiropas gāzes kompāniju pārstāvja Eurogas ģenerālsekretāre Beāte Rābe, norādot, ka aptuveni ceturto daļu no ES importētās gāzes pērn piegādāja tieši caur SGT. «Cauruļvadu savienojumi veido reģionālus, bet SGT - starptautiskus gāzes tirgus,» viņa sacīja. Baltijas valstu SGT projekts «iestrēdzis» saistībā ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ilgstošo nespēju vienoties par SGT būves vietu, Brisele uzņēmusies samierinātāja lomu un šobrīd tiek veikts neatkarīgs pētījums par piemērotāko vietu SGT būvei (Latvenergo uzdevumā veiktā pētījumā par piemērotāko pērn tika atzīta Rīga gāzes infrastruktūras, tajā skaitā Inčukalna gāzes krātuves un ostas tuvuma, dēļ).
Par Latvijas enerģētikas nākotni turpmākajiem 20 gadiem vakar Ekonomikas ministrijas rīkotā forumā diskutēja enerģētikas stratēģijas līdz 2030. gadam autori un virkne enerģētikas ekspertu. Enerģētikas stratēģija, kas top jau no pagājušā gada pavasara, noteiks mūsu valsts prioritātes enerģētikas ražošanā, infrastruktūras izveidē, atjaunojamās enerģijas izmantošanā, energotaupības pasākumu veikšanā.