Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 12. novembris
Kaija, Kornēlija

Gāzes tirgu grib atvērt piesardzīgi

Latvijai nozīmīgie grozījumi Enerģētikas likumā, kuri noteiks tālāko dabasgāzes tirgus liberalizācijas gaitu, tiks izstrādāti bez steigas un galīgajā versijā dienas gaismu ieraudzīs šī gada otrajā ceturksnī, tomēr jau šobrīd skaidrs, ka gāzes tirgus atvēršanu Latvija plāno īstenot piesardzīgi - par to liecina nozares ekspertu un politiķu teiktais. Likuma izstrādē iesaistītie cilvēki neslēpj, ka viens no nozīmīgākajiem mērķiem dabasgāzes tirgus liberalizācijas gaitā būs izvairīšanās no iespējamajiem tiesu darbiem ar mūsu valsts dabasgāzes tirgus monopoluzņēmuma Latvijas gāze (LG) akcionāriem.

Galvenais - nesastrīdēties

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (RP) Dienai atklāj, ka jau šī gada sākumā komisijā tika iesniegti priekšlikumi Enerģētikas likuma papildināšanai, un likumu sagatavot nākamajiem lasījumiem iecerēts līdz aptuveni aprīlim. J. Ozoliņš norāda, nav lielu pretrunu jautājumā par to, kad dabasgāzes tirgus tiks liberalizēts, un, visticamāk, kā to jau prognozējusi Ekonomikas ministrija (EM), tirgus tiks atvērts aptuveni 5-6 gados. Nozīmīgākais darbs saistīts ar likumā iekļaujamo formulējumu izstrādi, lai tie neradītu pamatu tiesvedībai ar LG akcionāriem. «Tiesvedība ar Latvijas gāzes akcionāriem ir pretrunā ar Latvijas patērētāju interesēm,» uzskata Jānis Ozoliņš, kurš nepieļauj iespēju, ka Latvija dabasgāzes tirgus liberalizācijā varētu izvēlēties līdzīgu pieeju kā Lietuva, kura domstarpības ar dabasgāzes piegādātāju Gazprom risina tiesā.

Gan Jāņa Ozoliņa, gan EM pārstāvja Jurija Spiridonova teiktais liecina, ka Enerģētikas likuma grozījumu jūtīgākais jautājums ir, vai no uzņēmuma LG tiks nodalīti sadales tīkli. «Mērķis ir rast pareizo risinājumu, lai tīklu aktīvu nodalīšana atbilstoši likuma prasībām notiktu, bet lai tā vienlaikus nepārkāptu vienošanos ar akcionāriem,» tā likumdevējiem veicamo uzdevumu raksturo J. Ozoliņš. Papildu ierosinājumi grozījumiem Enerģētikas likumā nākuši no Nacionālās apvienības, kura vēlas, lai jau kopš brīža, kad likums stājas spēkā, tiktu juridiski nodrošinātas patērētāju tiesības izvēlēties dabasgāzes piegādātāju, vienlaikus neskarot LG ekskluzīvo licenču darbības lauku, tiesības un pienākumus.

Mudina rīkoties apņēmīgāk

Likumdevēju piesardzīgā pieeja gan raisa pretrunīgu attieksmi enerģētikas ekspertu vidū. Bijušais enerģētikas ministrs un Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāra padomnieks Juris Ozoliņš uzskata, ka Latvijas likumdevēju rīcība attiecībā uz Enerģētikas likuma grozījumiem ir pārāk lēna un ir nepieciešams ievērojami precīzāk runāt par konkrētiem termiņiem, kādos gāzes tirgus kļūs pieejams arī citiem spēlētājiem. «Lielie LG akcionāri, piemēram, Gazprom un E.ON, ir pietiekami labi informēti par ES likumdošanas prasībām un ir gatavi tām pielāgoties, diemžēl Latvija dažas no ES normatīvo dokumentu prasībām interpretē sev neizdevīgākajā veidā,» uzsver J. Ozoliņš. Viņš domā, ka Latvijai jautājums par dabasgāzes liberalizāciju līdz ar Latvenergo Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas noslēgumu ir kļuvis aktuālāks kā jebkad - ja ir ieguldīti līdzekļi efektīvās un modernās elektrostacijās, tad ir jārada arī apstākļi, lai tās varētu efektīvi strādāt, saņemot kurināmo ar konkurētspējīgu cenu.

Savukārt Nacionālā gāzes termināļa biedrības (NGTB) valdes loceklis Gatis Ābele piekrīt, ka Latvijai noteikti jācenšas izvairīties no iespējamās tiesvedības, uzsverot, ka tas nepieciešams, lai no Latvijas tirgus neaizbiedētu citus investorus, tomēr «Latvijai nebūtu jāvilcinās ar alternatīvu piegāžu meklēšanu».

Alternatīvas sola drīz

Viens no strīdīgākajiem jautājumiem Enerģētikas likuma grozījumos varētu būt saistīts ar to, kurus no potenciālajiem nākotnes piegāžu avotiem vērtēt kā pietiekami nozīmīgus, lai atbilstoši ES direktīvu prasībām pēc 2017. gada pilnībā atvērtu tirgu. Iepriekš gan likumdevēji, gan arī LG vadītājs Adrians Dāvis uzsvēra, ka par alternatīvām piegādēm būs pamats runāt tikai tad, kad tiks uzbūvēts dabasgāzes starpsavienojums starp Poliju un Lietuvu. Tomēr Juris Ozoliņš domā, ka par alternatīvām piegādēm varēs runāt jau no 2015. gada, kad varētu būt pabeigta sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecība Klaipēdā. Jāpiebilst, ka Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecība līdz šim notikusi atbilstoši plānam, tāpēc šobrīd ir pamats cerēt, ka tas tiks īstenots plānotajos termiņos, Dienai apgalvoja termināļa direktora vietnieks Tads Matuļonis.

Papildus tam, kā Dienai apstiprināja G. Ābele, arī NGTB jau sper pirmos soļus gāzes termināļa attīstīšanai Skultē. Biedrība jau tikusies ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, lai apspriestu šo projektu, par kuru interesi paudis starptautiskais sašķidrinātās gāzes uzņēmums BW. Juris Ozoliņš uzsver, ir svarīgi, lai no valsts institūcijas šādām uzņēmēju iniciatīvām neliktu šķēršļus, jo, ja projekts piesaista uzņēmēju interesi, tad valstij nebūtu pamata to apšaubīt. No neoficiāliem avotiem Diena uzzināja, ka iecerētā Skultes termināļa pamatā ir jau pirms vairākiem gadiem Latvenergo veiktā ekonomiskā un tehnoloģiskā izpēte par iespējamajiem sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecības risinājumiem, tomēr NGTB projekts paredz izmantot lētākus tehniskos risinājumus un tā kopējā jauda varētu būt mazāka nekā Latvenergo aplēsēs.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vienotībai priekšā riskantas izspēles

Par scenārijiem, kā varētu attīstīties koalīcijas partneru attiecības, un dažādiem ministru sastāva restartēšanas modeļiem, kas varētu novest pie koalīcijas paplašināšanas vai valdības krišanas,...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?