«Roze bija godavīrs, neko nedarīja aizmuguriski un katram visu pateica acīs, kā ir,» M. Rozi, kurš zemkopības ministra krēslā septiņus gadus pārdzīvojis dažādas valdības, raksturo pašreizējā zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Viņa kopā ar Mārtiņu Rozi strādājusi gan laikā, kad viņš bija ministrs, gan arī pēc aktīvo politiķa gaitu pārtraukšanas - Roze darbojies vairākos projektos ciešā sasaistē ar Zemkopības ministriju. «Viņš bija kā enciklopēdija, ļoti zinošs gan lauksaimniecības jautājumos, gan ārpus tās,» teic L. Straujuma.
«Visos jautājumos viņam bija savs viedoklis, savs skatījums, kas reizēm nebija pielāgots lielākam cilvēku lokam,» atminas M. Rozes partijas biedrs, Latvijas Zemnieku savienības vadītājs Augusts Brigmanis. «Roze bija cīnītājs, visas šīs politikas lietas viņu dedzināja, taču viņš nesūkstījās - bija labs cilvēks, sabiedrisks un drosmīgs,» atceras A. Brigmanis.
Lauksaimniecības veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe, kura savulaik bijusi M. Rozes padomniece, stāsta - divas galvenās lietas, kas viņu dzīvē interesējušas visvairāk, bijušas fotografēšana un daba. «Ar viņu bija ļoti interesanti iet dabā - viņš vienmēr varēja ko pastāstīt,» atminas I. Gulbe. Kad M. Roze pēc zemnieku protestiem demisionēja un aizgāja no aktīvās politikas, viens no viņa projektiem bija zivju audzētavas izveidošana Liepājas zivju konservu rūpnīcā Kolumbija. «Viņš ļoti priecājās, stāstīja visu par zivīm un beidzot bija atgriezies pie savas galvenās dzīves intereses - bioloģijas, kas visus šos gadus viņam bija nākusi līdzi,» teic I. Gulbe.
Laikā, kad M. Roze bija ministrs, viņam saķeršanās ar zemniekiem bija gana biežas, līdz beidzot viņš augsto amatu pameta. «Atskatoties uz viņa ministra gadiem, lauksaimnieku sabiedrība reizēm bija neapmierināta, taču ar šodienas skatu var redzēt, ka tie bija ļoti grūti un sarežģīti gadi, viņš iznesa arī iestāšanos Eiropas Savienībā,» atminas Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. «Viņš izdarīja gana lielas lietas, atstāja aiz sevis lielas pēdas, darbu darīja pēc labākās sirdsapziņas. Kopumā viņš aizvadījis harmonisku un piepildītu dzīvi, un tas jau ir galvenais - nevis dzīves garums, bet tas, kā tā ir nodzīvota,» teic M. Dzelzkalēja.
Pēc Mārtiņa paliek divi dēli, tūkstošiem fotogrāfiju, kā arī neskaitāmi draugi. Vēl kādu laiku par viņu atgādinās pēdas interneta sociālajos tīklos, kur Roze domubiedrus meklēja jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Un smags, godīgi padarīts darbs, kas Mārtiņu Rozi skaidri un spēcīgi ir ierakstījis neatkarīgās Latvijas vēsturē.