Astoņus gadus vecs zēns un viņa mamma (rīdzinieki) cer atrast padzīvojušu, bet enerģisku, pozitīvi domājošu, inteliģentu laulātu pāri, kas spētu aizstāt tos vecvecākus, kas jau aizsaulē.
Runa nav par materiāla rakstura palīdzību, bet cilvēcisku iesaisti un vēlmi veidot, piedzīvot šādas radnieciskas attiecības.
Dzīve ir dzīve. Ir cilvēki, kuriem mūža gaitā nav iznācis tikt pie bērniem vai mazbērniem un kuri savas zināšanas, prasmes labprāt nodotu tālāk, bet nav kam.
Cilvēki, kuri jau pensionējušies, bet kuriem dzīvesprieks un enerģija ļauj dzīvot pilnasinīgu dzīvi un brīvā laika pašiem priekš sevis ir gandrīz par daudz.
Vectētiņš - tas būtu vīrietis, kas izprot un labprāt ņemas ar puiku lietām. Izskaidro pasauli no vīrieša skatu punkta un līdzsvaro sievišķo redzējumu. Kopā slēpo tuvējā mežiņā. Zooloģiskajā dārzā pavasarī sanaglo putnu būrīšus. Dodas makšķerēt.
Vecmāmiņa - vēl viens mīļš cilvēks, ar kuru var izpļāpāties, pavadīt kopā laiku; kas reizēm aizved un atved no kāda pulciņa (kamēr puika viens vēl nestaigā apkārt), ar kuru aiziet uz kino vai teātri, kopā dodas sēņot, pie kuras var pāris dienas tāpat vien paciemoties. Ideāli, ja tas ir saskanīgs pāris un abi noilgojušies pēc bērnu smiekliem, tad zēnam ir iespēja piedzīvot divu cilvēku savienību realitātē, kas ir būtiski nepilnā ģimenē augošam bērnam.
Šī būtu iespēja iepazīties, abpusēju simpātiju gadījumā sadraudzēties ciešāk. Gandarījumu un prieku izdošanās gadījumā izjustu visi iesaistītie.
Puisēna mammas kontaktus iespējams iegūt, sazinoties ar Senioru Dienas redakciju.