Taču lielākais uzsvars Tieslietu ministrijas darbu sarakstā likts uz priekšteču iesāktā turpināšanu. B. Broka sola, ka viņas vadīšanas laikā tiks pilnveidots hipotekārās kreditēšanas tiesiskais regulējums un sagatavots likumprojekts dalītā īpašuma izbeigšanai. Tas ļautu samērot zemes un apbūves īpašnieku īpašuma tiesību aizsardzību, ļaujot investoriem būt pārliecinātākiem par saviem ieguldījumiem.
Starp turpināmajiem darbiem tieslietu ministre izceļ arī likumu pilnveidošanu, lai uzlabotu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbību. Politoloģe Iveta Kažoka Dienai uzsver, ka tieši šīs valdības rokās ir apstiprināt korupcijas novēršanas un apkarošanas programmu nākamajiem pieciem gadiem, tāpēc Laimdotas Straujumas vadītais Ministru kabinets būs atbildīgs par šī dokumenta kvalitāti.
Uz priekšu tiks virzīta arī tiesu sistēmas reforma. «Rīgas reģionā, kur ir vislielākā noslodze, lietas tiks pārdalītas starp tiesu namiem. Protams, iesaistītajām personām būs jānodrošina saprātīga pieeja, lai nav tā, ka Rīgas lietu pārsūta uz Daugavpili un cilvēkam jātērē nauda, lai uz turieni braukātu. No Rīgas tiesām, kur ir lielākais sastrēgums, lietas tiks pārdalītas pa rajonu tiesām,» skaidro B. Broka, piebilstot, ka minētos likuma grozījumus valdībā plānots iesniegt līdz oktobrim. Ministrei ir arī idejas, kā paātrināt lietu izskatīšanu, - piemēram, rosinot advokātus veidot īpašus darba kalendārus, kas būtu pieejami tiesnešiem turpmāko sēžu plānošanai, un tās netiktu atceltas gadījumā, ja kāds nevar ierasties. «Ir jādisciplinē tiesvedības procesa dalībnieki ierasties uz tiesām. Arī iepriekš veiktās reformas sevi attaisnojušas - gaidīšana uz lietas izskatīšanu pirmajā instancē tagad vairs nav gads, pusotrs, bet četri mēneši,» norāda B. Broka. Tajā pašā laikā ministre vēlas komunikāciju ar tiesu sistēmu ievirzīt pozitīvākā gultnē: «Manuprāt, patlaban komunikācija patiesībā ir diezgan ierobežota. Vairāk tas notiek ultimatīvā veidā - tā nav īsti pareiza pieeja. Tiesneši vislabāk zina, kādas ir problēmas un risinājumi, izmaiņas jāpieņem kompromisu ceļā.»
Darāmo darbu sarakstā ir arī būvniecības jomas un uzņēmējdarbības vides sakārtošana, kā arī maksātnespējas administratoru darbības pilnveidošana. «Pastiprināti jāseko sabiedrībai svarīgiem maksātnespējas procesiem, piemēram, a/s Liepājas metalurgs, kur lūgsim pārliecināties, lai darbu zaudējušajiem cilvēkiem laikus tiktu izmaksātas kompensācijas un lai citas darbības noritētu atbilstoši likumam. Sagatavosim arī priekšlikumus par administratīvo atbildību, stiprinot maksātnespējas administratoru tiesības piemērot sodus,» sola B. Broka.
Tāpat arī deklarācijā iekļauts punkts par politisko partiju darbības finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu jomu sakārtošanu, «lai turpinātu mazināt naudas nozīmi politikā».
I. Kažoka gan uzskata, ka jaunās valdības deklarācijas tiesiskuma sadaļa ir ļoti neskaidra un aptuvena: «Tā tāda var būt, ja rīcības plāns, kas tuvākās nedēļās tiks sagatavots šīs deklarācijas izpildei, būs daudz konkrētāks. Par katru no astoņiem abstraktajiem punktiem deklarācijas tiesiskuma sadaļā var izdomāt līdz pat pieciem uzdevumiem, kas ir izpildāmi deviņos mēnešos. Taču līdz šim valdība pret deklarācijas izveidi neizturējās nopietni. Pretējā gadījumā priekšlikumi un prioritātes būtu daudz konkrētākas. Ja valdība uzrakstījusi it kā pareizus virzienus, jāprasa tos precizēt, lai būtu atskaites punkts tās darba vērtēšanai,» uzsver I. Kažoka, piebilstot, ka, iespējams, tieši L. Straujumas vadītajam Ministru kabinetam atvēlētais īsais laiks piespiedīs to mobilizēties un rīcības plānā iekļaut tikai izpildāmus uzdevumus.