Tomēr tas vēl nenozīmē, ka Grieķijas maksātnespējas draudi ir aiz muguras, jo pēdējais ieskaitījums nodrošinās valsti ar finansēm tikai tuvākos trīs mēnešus, bet valdībai būs jāveic virkne smagu reformu, kas izpelnīsies sabiedrības vairākuma pretestību.
Taupīs daudz
Līdz ar trešdienas un ceturtdienas pozitīvajiem balsojumiem Grieķijas parlaments deva zaļo gaismu apjomīgiem taupības pasākumiem, kas paredz, ka tuvāko piecu gadu laikā valsts ietaupīs 28,35 miljardus eiro (19,8 miljardi latu). No tiem 14,27 miljardi eiro (9,9 miljardi latu) tiks iegūti no izdevumu samazināšanas, bet 14,08 miljardus eiro (9,8 miljardi latu) iegūs palielinot virkni nodokļu, vēsta Reuters. Grieķijas valdība arī cer, ka līdz 2015. gadam tā privatizācijas ceļā valsts kasē ieplūdinās 50 miljardus eiro (35 miljardi latu).
Jostas savilkšana nozīmēs, piemēram, augstāku nodokļu piemērošanu cilvēkiem, kuri pelna minimālo algu, kas ir aptuveni 740 eiro (518 lati), un algu samazināšanu valsts sektorā strādājošajiem. Arodbiedrības jau ir brīdinājušas, ka nodokļu paaugstināšanas dēļ Grieķijā strauji palielināsies bezdarbs, kas jau pašlaik ir ļoti augsts - 16%, raksta BBC.
Paredzams, ka svētdien notiekošajā eirozonas dalībvalstu finanšu ministru sanāksmē tiks apstiprināta Grieķijai pērn maijā izsniegtā starptautiskā palīdzības aizdevuma pēdējā daļa, bet SVF līdzīgs balsojums paredzēts 5. jūlijā.
Jauns aizdevums
Tuvāko nedēļu laikā varētu sākties sarunas par jaunu palīdzības programmu Atēnām. Tiek lēsts, ka tās apmērs varētu būt 120 miljoni eiro (84 miljardi latu), un tā būs paredzēta, lai Grieķija līdz 2014. gadam spētu izpildīt savas finansiālās saistības.
Pagaidām gan nav skaidrs, kā notiktu jaunā aizdevuma izsniegšana, bet Eiropas lielākā ekonomika Vācija, kas veidoja lielākās iemaksas pašreizējā Grieķijas palīdzības paketē, uzstāj, ka daļai finansējuma vajadzētu nākt no privātajām finanšu institūcijām. Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible ceturtdien paziņoja, ka Vācijas bankas jaunajā palīdzības programmā varētu ieguldīt 3,2 miljardus eiro (2,24 miljardi latu).
Tomēr analītiķi uzskata, ka, pat saņemot otro palīdzības programmas finansējumu, Grieķijas nākotne ir neskaidra, jo nav īstas pārliecības, ka valsts būs spējīga atmaksāt 340 miljardus eiro (238 miljardi latu) lielo parādu. Pesimistiskāk noskaņotie uzskata, ka Grieķijas bankrots ir tikai laika jautājums.
Pozitīvajā variantā Grieķija turpina īstenot taupības pasākumus un līdz 2015. gadam samazina valsts budžeta deficītu līdz 1% no iekšzemes kopprodukta, kas ir zem Eiropas Savienības noteiktā minimālā līmeņa 3% apmērā. Šie Grieķijas centieni atjaunotu finanšu tirgu pārliecību, ļaujot Grieķijai atkal aizņemties ar saprātīgām procentu likmēm.