Eiropas Savienība ir apņēmusies darīt visu, lai glābtu grieķus no eirozonu apkaunojoša bankrota, pretī prasot tēriņu ierobežojumus un valsts īpašumu privatizāciju. Taču, ja Grieķijas deputāti pievienosies protestējošās tautas iebildumiem pret jauniem upuriem nākotnes stabilitātes vārdā, globāla finanšu krīze var kļūt neizbēgama.
Partijā trūkst vienprātības
Sociālistu partijai 300 deputātu parlamentā ir 155 vietas, kas tai nodrošina nelielu vairākumu. Taču vismaz trīs sociālisti jau norādījuši, ka iebilst pret valdības iecerēm. Problēmas varētu rasties balsojumā par atsevišķām fiskālajām reformām un valsts īpašumu privatizāciju. Kā stāstījis partijas pārstāvis Teodors Pangaloss spāņu izdevumam El Mundo, daži biedri varētu balsot pretēji kopējai nostājai. Taču T. Pangaloss, kurš ir viens no premjera vietniekiem, pauda ticību, ka pirmajā balsojumā izdosies gūt svarīgo akceptu.
Deputāti jau pirmdien sāka apspriest valsts finanšu reformas. Sarunas pavadīja jauni iedzīvotāju protesti. Nepmierinātie ieņēma arī Partenona templi Atēnu Akropolē, kas ir Atēnu demokrātijas simbols. Vēsturisko vietu rotā plakāts ar uzrakstu «Vara pieder tautai, un tā nekad nepadodas. Rīkojiet pretuzbrukumu!».
Tikmēr arodbiedrības sola otrdien uzsākt 48 stundu ilgu ģenerālstreiku. Sabiedriskās domas aptauja vēsta, ka trīs ceturtdaļas no 11 miljonu lielās grieķu populācijas iebilst pret jauniem budžeta samazinājumiem.
Apdraudējums eirozonai
Ja parlaments apstiprinās samazinājumus un saņems pēdējo aizdevuma daļu jeb 12 miljardus eiro no pērn piešķirtās paketes 110 miljardu vērtē, ar to Grieķija vēl nebūs glābta. Eiropas Savienība (ES) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) apsver jauna aizdevuma piešķiršanu, kas apmērā nedaudz pārsniegtu iepriekšējo.
Tā finansēšanā iesaistīs arī privāto sektoru. Interesi Vācijas banku vidū radījis Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī piedāvātais modelis, vēsta Reuters. Francija vienojusies ar bankām pārfinansēt grieķu 30 gadu obligācijas, solot papildus arī iemaksas, kas balstītas uz Grieķijas ekonomiskās izaugsmes rādītājiem nākotnē.
Valsts defolts radītu finanšu krīzes draudus visā pasaulē. Taču, kā raksta The Guardian, Grieķijas gadījums tikai norāda uz eirozonas vājumu. Ja nepilnības netikšot novērstas, Eiropas vienotās valūtas projektam var pienākt gals. Visās 17 eirozonas valstīs ir vienota monetārā politika, kamēr fiskālās politikas un banku sistēmas atšķiras. Laikraksts uzsver, ka tikai finanšu krīze ļāvusi apjēgt šo problēmzonu.