Valsts ar zemu ražošanas, lielu pakalpojumu sektora īpatsvaru, kuras viens no vilcējspēkiem ir tūrisms. Tas aizņem aptuveni vienu sesto daļu Grieķijas ekonomikas īpatsvarā, un šajā nozarē ir nodarbināts katrs piektais Grieķijas iedzīvotājs. Krētā, arī latviešu iecienītajā kūrortā, tikāmies ar vienu no šīs nozares celmlaužiem Vasili Plevri un viņa dēlu Džordžu, kuram ar māsu tagad jāpārvalda tēva izveidotais bizness - viesnīca Aphrodite Beach.
Grieķijā kopš seniem laikiem ģimenēm bijusi svarīga loma, jo tās bijušas lielas, zem viena jumta sadzīvojot vairākām paaudzēm. Kādi ir tradicionālas grieķu ģimenes naudas tērēšanas paradumi? Tērējat apdomīgi vai izšķērdīgi?
(Iesmejas gan tēvs, gan dēls)
Džordžs Plevris, viesnīcas Aphrodite Beach finanšu direktors. Es, protams, nevaru runāt visu grieķu ģimeņu vārdā. Paradumi ir atšķirīgi. Ir cilvēki, kas naudu tērē bez kādas apdomas, bet zinu arī cilvēkus, kas plāno un labi tiek galā ar ģimenes naudas lietām. Nevar vienkārši piespraust birku visai nācijai - visi grieķi ir slinki, visi grieķi tērē vairāk naudas nekā var atļauties. Skaidrs ir tas, ka, nonākot ziepēs, grieķi vienmēr atradīs izeju. Jā, varbūt mēs paši esam vainīgi, bet, ja atļausiet rīkoties, risinājums tiks atrasts.
Es nemelošu, sakot, ka esam bijuši gudri un prātīgi savu naudasmaku saimnieki. Grieķi norāvās no ķēdes, bet kas līdzīgs būtu noticis arī citās valstīs. Ja valdība tev dod naudu, dod dāsnus pabalstus, ko, iespējams, neesi pelnījis, jā, varbūt sākumā neņemsi, bet, ja tas turpināsies vēl un vēl, kādā brīdī attapsies, ka varētu nopirkt labāku mašīnu, lielāku māju.
Jūsu tēvs ir vecāka gada gājuma cilvēks, liela biznesa īpašnieks. Kā viņš tērē naudu?
Dž. P. To jums uzreiz varu pateikt - mans tēvs naudu netērē. Mans tēvs no rīta nopirks tasi grieķu kafijas, jo viņš dzer tikai grieķu kafiju. Vēl viņš nopirks avīzi. Tēvam gan ir vēderiņš, tomēr viņš ēd ļoti maz, netērē naudu apģērbiem un citiem niekiem. Tēvam pietiek ar tasi kafijas, avīzi un vienu kreklu, ko viņš var valkāt kaut trīs gadus no vietas.
Vasilis Plevris, viesnīcas Aphrodite Beach īpašnieks. Nauda nav galvenais. Pagājušogad kopā ar dēlu aizbraucām uz Anoī (ciematiņš kalnos), kur Otrā pasaules kara laikā, kad biju mazs zēns, dzīvoju lauksaimnieku un aitkopju miestā. Šie ļaudis man iemācīja vienu gudrību, ar kuru esmu dzīvojis un paturējis to prātā visu mūžu, proti, nav svarīgi, kādas bikses vai krekls tev mugurā, ar kādu mašīnu tu brauc vai kādā mājā dzīvo, bet gan tas, ka tu vari sevi attīstīt, nepārtraukti asināt savu prātu un smelties jaunas zinības. Es varu gulēt uz grīdas, ja nepieciešams. Varu vienas drēbes valkāt gadu, divus, trīs vai piecus no vietas. Tas nav būtiski. Nozīme ir tam, ka cilvēks dzīvo tā, ka ne materiālie labumi, bet jaunas zināšanas dara mūs bagātākus.
Ja visi būtu dzīvojuši pēc šādas pārliecības, diez vai Grieķija būtu nokļuvusi tik dziļā krīzē. Kā jums šķiet, kāpēc Grieķija ir nonākusi situācijā, kad nepieciešama starptautiska palīdzība?
Dž. P. Mans subjektīvais viedoklis un pārliecība ir, ka lielākoties mūsu nelaimēs vainīga ir valdība. Daudzu gadu garumā valdība ir strādājusi slikti un nav izpildījusi savus pienākumus pret sabiedrību. Cilvēki tika pamesti savā vaļā bez kādas uzraudzības un rāmjiem un dažbrīd bija spiesti rīkoties uz savu galvu. Jā, viņi nemaksāja nodokļos tik daudz, kā vajadzēja, bet valdība neko nedarīja, lai to mainītu. Turklāt valdība nesekoja līdzi iedzīvotāju tēriņiem, nevērtēja un nebrīdināja, kādas sekas pārgalvīga tērēšana varētu izraisīt. Tāpēc nonācām tur, kur esam.
Kā krīze ietekmē Grieķijas iedzīvotāju ikdienas dzīvi?
Dž. P. Grieķijas iedzīvotājus šī krīze ir izsitusi no ierastās komforta zonas, daudziem ir grūtības ar naudas plūsmu, jādzīvo no algas līdz algai, nav naudas ikdienas tēriņiem, un tās ir situācijas, kādas līdz šim neesam pieredzējuši. Pēkšņi izrādās, ka vairs nespēj samaksāt par savu māju, savu automašīnu.
Ir redzams, ka cilvēki mazāk brauc ar mašīnu, degvielas patēriņš ir sarucis, tāpat kā patēriņš kopumā, jo cilvēki iepērkas mazāk, rezultātā daudzi veikali ir bankrotējuši. Iedzīvotāji biežāk paliek mājās un tērē mazāk.
Jūs pieminējāt valdības slikto uzraudzību un nepareizos lēmumus, bet kādas vēl kļūdas grieķi ir pieļāvuši?
Dž. P. Viss atduras pret kontroles neesamību - viens ir valdības izdevumi, kas netika uzraudzīti, bet tas pats pilnā mērā attiecas arī uz ienākumiem - valdība vaļīgi sekojusi ienākumiem, ko valstij nes lidostas, sabiedriskais transports, elektroenerģija. Ļoti daudz līdzekļu ieplūst valsts kasē, bet sabiedrība nezina, kas notiek ar šo naudu, un arī valdība to nezina. Un tad izrādās, ka nauda nonāk kabatās, kurās tai nevajadzētu nokļūt, bet valdība neko nedara. Tagad viņi beidzot ir sākuši rīkoties, bet vai nu dara par maz, vai arī rīkojas pārāk skarbi, un tas dzen cilvēkus ielās, streikos.
Vai tad tikai valdība ir vainīga? Un kā ir ar sabiedrību, uzņēmējiem? Ja uzņēmēji būtu izvirzījuši kādas prasības, teikuši, kas nepieciešams, lai strādātu sekmīgāk, varbūt tad valdība būtu rīkojusies. Vienmēr jau vieglāk ir pateikt, ka vainīgs ir kāds cits.
Dž. P. Problēma ir apstāklī, ka gadījumā, ja tev atļauj darīt ko sliktu un par to nesaņemt nekādu sodu, nekādas sankcijas, tad cilvēks turpinās rīkosies slikti, jo nekas par to neseko. Jā, grieķi, iespējams, ir darījuši lietas, ko mums kā privātpersonām nevajadzēja darīt, piemēram, nemaksāt nodokļus nepieciešamajā apmērā, taču grieķi to dara, jo viņi to var un valdība neko nedara, lai to mainītu. Patiesībā dažkārt valdība pat ir veicinājusi nodokļu nemaksāšanu. Ja tu pieņem likumu, bet neseko, lai tas tiktu ievērots, tad šī likuma faktiski nav.
Turpinot jūsu domu, izskatās, ka jums nepieciešama jauna valdība?
Dž. P. Valdība beidzot redz lietas, kādas tās ir, un atrisinās problēmas. To izdarīs jebkura valdība neatkarīgi, kādas partijas to veidotu. Pat ja rīt būtu vēlēšanas, jebkura Grieķijas valdība atrisinātu problēmas, jo viņiem nav citas izvēles.
V. P. Mēs esam aizmirsuši grieķu tradīcijas, mūsu nacionālās vērtības, arī būt taupīgiem un ekonomiskiem. Cilvēki sāka dzīvot pāri saviem līdzekļiem, sāka tērēt vairāk nekā varēja atļauties, arī tas ir būtisks iemesls, kas Grieķiju novedis tik dziļā krīzē. Bet tagad, kad esam apzinājušies situācijas nopietnību, cilvēki ir apcirpuši tēriņus un aizdomājas par ģimenes finansēm, kā arī daudz prātīgāk izsver, kā tērēt naudu.
Kā Grieķijā ir iztērēti starptautiskā aizdevuma līdzekļi?
V. P. Galvenokārt pensijās un algās valsts sektorā strādājošajiem. Nedomāju, ka šī nauda būtu nobumbulēta. Tiesa, lielākoties šis aizdevums iztērēts, lai segtu valdības sastrādātos grēkus, finanšu robus, kurus valdībai nevajadzēja pieļaut.
Krīze nozīmē, ka jādzīvo taupīgāk, jāapgriež izdevumi. Kas un cik daudz valsts līmenī ir nogriezts, apīsināts Grieķijā?
V. P. Valdība ir apcirpusi nevajadzīgos izdevumus, un Grieķijas mājsaimniecības ir rīkojušās tāpat. No krīzes smagi ir cietis autotirgus, sevišķi dramatiski ir kritušies luksusa auto pārdošanas rezultāti. Vēl pirms pāris gadiem autotirdzniecība plauka un zēla, cilvēki pirka jaunus auto, arī ļoti šikus auto, neapzinoties, ka nevar tos atļauties. Luksusa preču tirgus vispār ir pamiris.
Latvijā dzirdēts viedoklis, ka viena no Grieķijas kaitēm bijusi ļoti, ļoti dāsnā pabalstu sistēma. Kādus pabalstus bija iespējams saņemt pirms krīzes, un vai tagad ir kas mainījies šajā ziņā?
Dž. P. Pabalsti vairāk attiecas uz publisko, nevis privāto sektoru. Patiesi, bija daudz dažādu pabalstu valsts sektora darbiniekiem, kas privātajā sektorā nodarbinātajiem šķita bezjēdzīgi. Protams, es nezinu visus labumus, pie kādiem viņi varēja tikt, tagad gan lielākā daļa no tiem ir likvidēti. Man ir labs draugs, kurš strādā valsts pārvaldē. Viņš ir gudrs vīrs, kurš ļoti labi saprata, kad bonusi tika likvidēti, jo tie nebija loģiski un pelnīti. Un tas parāda, cik šī sistēma daudzus gadus bija greiza - valdība dalīja pabalstus, lai uzpirktu vēlētājus. Piemēram, bija piemaksa pie algas, lai ziemā pirktu malku apkurei, kaut arī neviens vairs neizmanto krāsnis. Visi izmanto apkurē kurināmo degvielu, arī tās iegādei tika piešķirti līdzekļi, taču piedevām vēl deva naudu malkas iegādei.
Pēdējo gadu laikā bija tā - audzinu bērnu un gribu, lai viņš strādā valsts sektorā, jo tas automātiski nozīmē, ka viņu nevarēs atlaist, viņam būs stabili, lieli ienākumi, un nav svarīgi, vai viņam būs vai nebūs jāstrādā. Un tā ir politiķu atbildība, kas teica - man tavs dēls nav vajadzīgs kā darbinieks, bet, ja tu un tava ģimene balsos par mani, varu viņu iekārtot darbā valsts pārvaldē. Un tas tagad mainās un grieķi saprot savas kļūdas.
Vai kaut kas ir mainījies arī ģimeņu līmenī, ir kas nogriezts?
V. P. Ciktāl tas skar ģimenes un pensionārus, daļa pabalstu šīm iedzīvotāju grupām ir samazināti. Tomēr domāju, ka nav paveikts tik daudz, kā valdība to pasniedz. Ir samazinātas gan lielās, gan mazās pensijas, bet vairāk ir nogriezts lielāko pensiju saņēmējiem, mazās minimāli aizskarot, un tas ir labi. Taču mazturīgās ģimenes ir skāruši jaunie nodokļi, ko tās nevar atļauties, un ir skaidrs, ka ģimenēm ar zemākiem ienākumiem nodokļu izmaiņas būs sāpīgākas, savukārt turīgākie spēs rast robus likumos un optimizēt nodokļu nomaksu.
Grieķi ir iemantojuši slavu kā ļoti aktīvi protestētāji. Pret ko tad galvenokārt notiek protesta akcijas?
V. P. Mums ir arodbiedrības, bet tas nav nekas slikts. Tas ir normāli, ka darbiniekiem ir mehānisms, kā cīnīties par savām tiesībām. Problēmas sākās tad, kad arodbiedrības nerīkojas pēc sava prāta, bet sāk klausīt, ko tām liek politiskās partijas. Tas, kas notika pie mums, - arodbiedrības saauga ar partijām, un pēkšņi tās vairs necīnījās par darbinieku tiesībām, bet par politisko partiju interesēm. Šī iemesla dēļ notika daudz protesta akciju, kas normālā situācijā nebūtu notikušas. Arodbiedrības veica protestus, kuru mērķis bija uzbrukt politiskajiem pretiniekiem vai valdības pozīcijai.
Dž. P. Mūsu situācijā problēma ir tā, ka bijām pieraduši pie dāsnajiem pabalstiem. Un kaut arī ir pareizi, ka šie bonusi lielā mērā bija jālikvidē, tomēr veids, kādā valdība to darīja, ka neizskaidroja reformas, nebija tas veiksmīgākais. Piemēram, man nav pieņemami taksometru vadītāju protesti, lidostu darbības ierobežošana - tas nav pieļaujami, tam nav jēgas, tas nepalīdz nevienam. Patiesībā tas kaitē gan viņiem, gan man. Bet vienlaikus es varu saprast viņu nostāju, kaut arī nepiekrītu formai, kādā notiek protesti, jo valdība grib uzreiz griezt visu nost, neizskaidrojot, kāpēc tas nepieciešams un ko tas dos.
Kas ir jādara, lai pārvarētu grūtos laikus?
Dž. P. Es nepiekrītu savam tēvam. Piekrītu, ka mēs varam izkļūt no krīzes, bet tas būs atkarīgs no tā, vai valdība mainīs savu darba stilu un principus. Es ticu, ka viņi to redz un ir sapratuši, ka nevar turpināt strādāt, kā līdz šim, un viņi mainās. Redzam, ka valdība mēģina nākt klajā ar plānu, kā samazināt valdības izdevumus, nogriezt visu lieko un netērēt naudu vienkārši tāpat bez jebkādas kontroles, kur to nevajadzētu tērēt. Šajā ziņā redzu pozitīvas pārmaiņas, vienlaikus, ieviešot jaunus nodokļus, neticu, ka tas strādās un palīdzēs, jo pašlaik nav nekādu iespēju panākt, ka cilvēki tādas summas varētu samaksāt. Ir skaidrs, ka šādus nodokļus iekasēt neizdosies, ieņēmumu plāns netiks izpildīts, un tā nav laba zīme.
Runājot par tūrismu, nevaru nepiekrist skaitļiem - viss gājis uz augšu, pat neskatoties uz problēmām, kas mums bijušas ar Atēnām, streikiem, cilvēkiem ielās, kautiņiem ar policiju. Patiesībā viss nav tik baisi, kā to attēlo mediji.
V. P. Mēs izkļūsim no krīzes, jo grieķu ģimenes ir sapratušas, ka tērēt, kā līdz šim, nedrīkst. Grieķi ir sākuši strādāt pie ģimeņu budžetiem, plānot ienākumus un izdevumus. Kad to sāk darīt ģimenes, šī prakse pāries uz biznesiem, kas vēl to nav darījuši, un gala beigās arī uz valdību. Ņemot vērā, cik stipras ir grieķu ģimenes un kāda ir ģimenes loma Grieķijā, es ticu, ka mēs tiksim sveikā cauri no krīzes. Arī valdība ir spērusi vairākus soļus pareizajā virzienā, piemēram, ir veiktas investīcijas tūrismā, kas jau devušas rezultātus - statistikas dati liecina, ka tūristu skaits Grieķijā šogad sasniegs 16,5 miljonus, kas būs rekordgads tūrisma nozarei. Arī ieņēmumi būs par 15-20% lielāki, liecina Grieķijas Centrālās bankas aplēses. Valdība ir atvieglojusi vīzu saņemšanas kārtību Krievijai un citām bijušās Padomju Savienības valstīm, un tas arī būs palīdzējis sasniegt tik labus rezultātus nozarei. Krievijas tūristu skaits Krētā pieaudzis par 60% šogad, valstī kopumā - par 10-11%. Tas viss vieš cerības, ka mūs sagaida pozitīvs uzrāviens.
*Producentu grupas Hansa Media veidotais raidījums Naudas zīmes LTV1 ēterā ir no 2007. gada katru otrdienu