Vai jūs varat izskaidrot, kāpēc pēdējā pusgadā ir palielinājies politiskā patvēruma prasītāju skaits no Gruzijas?
Protams, ir cilvēki, kuri vienmēr meklē labāku dzīvi. Neteiktu, ka Gruzijā iet slikti. Gruzijas ekonomikas attīstības tempi ir vieni no straujākajiem pasaulē. Gruzijā ir notikušas milzīgas pārmaiņas un sākt biznesu tagad ir tik viegli kā nekad agrāk, valstī ienāk investīcijas. Salīdzinot ar to, kā bija, valstī vispār nav korupcijas. Prezidents Saakašvili pieņēma gudru lēmumu, kas ļāva ielikt cietumā visus «likumīgos zagļus». Viņiem piederēja viss. Viņiem piederēja visa Gruzija. Tas bija Ševardnadzes laikā. Saakašvili viņus vai nu iesēdināja, vai nu viņi bija spiesti bēgt uz ārzemēm, vai palika Krievijā, kur viņu ir daudz. Saakašvili nomainīja policijas sastāvu. Palielināja policistiem un ierēdņiem algas līdz tādam lielumam, ka tagad baidās zagt, jo reāli draud cietums. Tomēr Gruzijā, tāpat kā Latvijā, ir ļoti bagāti cilvēki, ir vidusslānis un ir nabadzīgie.
Domāju, ka tie cilvēki, kuri tagad ierodas Latvijā, ir nosacīti kara bēgļi. Tie nav tiešie Krievijas pret Gruziju kara bēgļi. Tie varētu būt bēgļi no Dienvidosetijas, kuri sākotnēji tika nometināti Tbilisi. Viņi tika izvietoti skolās, slimnīcās - visur, kur iespējams. Taču karš bija pirms trim gadiem. Tbilisi iedzīvotāji kļuva neapmierināti, ka galvaspilsētā tik ilgi uzturas bēgļi, jo valsts galvaspilsēta sāka atgādināt nevis kultūras centru, bet lielu sādžu. Gruzijas valdība Dienvidosetijas bēgļiem piedāvāja apmesties jebkurā citā vietā valstī, taču daudzi no viņiem ar šādu lēmumu bija ļoti neapmierināti, lai gan valdība piedāvāja arī materiālu kompensāciju. Pieļauju, ka daži Dienvidosetijas bēgļi tagad meklē patvērumu Latvijā.
Kāpēc Dienvidosetijas bēgļi neatgriežas mājās?
Kur lai viņi atgriežas, ja tur atrodas Krievijas okupācijas karaspēks!? Trīsdesmit kilometru no Tbilisi. Tur tā lieta. Krievija šo karu iniciēja un tagad nebūt netaisās atstāt Gruziju.
Gruzijai ar Krieviju parasti ir krietni tuvākas un draudzīgākās attiecības nekā, teiksim, Latvijai. Jūs esat divas pareizticīgo kristiešu nācijas. Vai gruzīniem karš ar Krieviju nebija smaga psiholoģiska trauma?
Tā ir šausmīga trauma. Es dzīvoju Latvijā. Man liekas, jebkurš gruzīns, kurš dzīvo ārpus Gruzijas, vēl asāk pārdzīvo šo karu nekā tie, kuri dzīvo mājās Gruzijā. Šo faktu atzīst pat Gruzijas gruzīni. Šim karam nav attaisnojuma. Man ir grūti runāt, jo to, ko es teikšu, var lasīt arī krievi, bet es negribu apvainot vienkāršos cilvēkus, kam ar karu nav nekāda sakara. Esmu ļoti pateicīgs latviešiem, kas mūs atbalstīja kara dienās un atbalsta tagad. To nevar aizmirst.
Kas gruzīnam Latvijā ir pievilcīgs?
Latvijā ir lielisks klimats. Tas ir galvenais. Gruzīns šeit jūtas ļoti labi.
Vai tad jums Latvijā nav pārāk auksti? Daudzi latvieši uzskata, ka mums šeit ir pārāk auksts klimats, lai šī vieta šķistu pievilcīga cilvēkam no siltajām zemēm.
Ko jūs! Latvijā ir patīkami laikapstākļi. Pēterburgā gan ir pārāk mitrs un auksts, bet Rīgā ir ļoti labs klimats. Latvijā gruzīnam vispār ir interesanti un patīk. Latvietim ir maigs raksturs. Tāpēc gruzīnam šeit ir viegli iespējams realizēt sevi biznesā. Nekādu šķēršļu, dari ko gribi. Turklāt mūsu mentalitātes ir samērā līdzīgas, mēs spējam saprasties. Latvijā vienmēr ir bijusi gruzīnu kopiena. Arheologi ir atraduši pat X gadsimta Gruzijas monētu Latvijas teritorijā. Pjotrs Bagrations, 1812. gada varonis, kura vārds ir saistīts ar Latviju, ir gruzīnu karaliskās dzimtas pārstāvis. XIX un XX gadsimtā gruzīnu kopiena Latvijā nebija skaitliski liela, bet pietiekami redzama. Tagadējo Rīgas Krievu teātri XX gadsimta sākumā vadīja gruzīns. Gruzīni Latvijā ir bijuši uzņēmēji, kultūras darbinieki, 30. gados pat politiķi.
Kas vieno latviešus un gruzīnus?
Nesen Jānis Streičs vadīja kādu pasākumu. Viņš uzdeva tieši šādu jautājumu: kas vieno gruzīnus un latviešus? Mūs vieno tas, ka mēs esam dažādi. Tāpēc tumšajiem gruzīnu vīriešiem ar līkajiem deguniem ļoti patīk gaišās latviešu sievietes ar mazajiem deguntiņiem. Taču mēs esam arī ļoti līdzīgi. Arī par gruzīniem var teikt - kur divi gruzīni, tur trīs partijas. Arī mums ir raksturīga zināma nenovīdība pret tautiešu panākumiem. Un gruzīni ir ļoti labticīgi. Tā ir atšķirība no turkiem, azerbaidžāņiem un pat armēņiem. Gruzīnu ir viegli piemānīt. Tas pret mūsu tautu vēstures laikā diemžēl ir izmantots arī politiski.