Novembrī un decembrī Rīgas 1.slimnīca atkal uzņem pacientus ik dienu, nevis katru otro dienu - kā oktobrī, jo valdība piešķīra 25 miljonus latu, lai slimnīcas varētu līdz gada beigām nodrošināt neatliekamo palīdzību, no šīs naudas arī sedza pārstrādes. 867 555 lati tika novirzīti Rīgas 1.slimnīcai. J.Žarinovs stāsta, ka šobrīd slimnīcai esot ļoti grūti ko plānot, jo vēl neesot zināms, cik naudas valsts piešķirs nākamajā gadā kaut vai poliklīnikai. «Esam rakstījuši ministrijai priekšlikumus, ka varētu slimnīcā veidot dienas stacionāru ķirurģijā, terapijā, kardioloģijā, acu slimību, LOR. Taču par finansējumu nekas nav skaidrs,» stāsta J.Žarinovs. Pēc krasā finansējuma samazinājuma jūlijā atlaista vairāk nekā puse - 600 - slimnīcas darbinieku. Gaidot nākamo atlaišanas vilni, slimnīcai pārtopot par poliklīniku, daudzi ārsti, to skaitā pieredzējuši speciālisti, jau kārtojot dokumentus, lai brauktu strādāt uz ārzemēm.
1.slimnīcas īpašnieces Rīgas domes pārstāvji iepriekš izteikušies, ka vēsturisko ārstniecības iestādi varētu glābt, ja tajā ārstētu Latvijā dzīvojošos Krievijas militāros pensionārus. Šādam mērķim Krievija šogad bija atvēlējusi 3,4 miljonus latu. RD Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kurdjumovs (SC) gan Dienai attrauc, ka tā ir tikai ideja - «pagaidām neesam no Krievijas puses saņēmuši vēstuli slēgt atsevišķi līgumu ar kādu no slimnīcām, piemēram, 1.slimnīcu». VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis norāda uz neskaidru jautājumu - kā gan 1.slimnīca, kas atrodas Rīgā, reģionos dzīvojošus militāros pensionārus varēs uzņemt neatliekamos gadījumos. Pati RD nespējot slimnīcu finansiāli atbalstīt - nodrošināt tai diennakts stacionāru - izmaksas ir aptuveni deviņi miljoni latu gadā, stāsta L.Kurdjumovs.
VM Rīgas 1.slimnīcu redz tikai kā ambulatoro centru, jo neesot izdevīgi pirkt stacionāra pakalpojumu no trim daudzprofilu slimnīcām Rīgā, ja tās visas nav pilnībā noslogotas, skaidro VM pārstāve Egita Pole. Austrumu un Stradiņa slimnīca varot uzņemt visu triju slimnīcu pacientu plūsmu.