Herberts Cukurs. Mīts

Nekvalitatīvāku un iesvārstītāku recenziju neesmu lasījis..

Tieši radzobes murgojums gan skaidri parāda, ka šī pilda politisku pasūtījumu, bet Šābertes grāmata ir vienkārši zicila.

Atvainojiet, Zane Radzobes kundze, es gan to uzskatu par grāmatu, varbūt, ka ne tik "izcilu" kā Harijs Poters vai Krēsla... varbūt jāpagaida kāds laiks līdz slavenā Radzobu ģilde laidīs klajā ko saturīgu un vērtīgu ĪSTU GRĀMATU.

Paldies par sakarīgu diskusiju. Tā kā mani un sievas vecāki abi bijuši aizsargos/dzēs, vēlāk Tēvs leģionā, es par šo tēmu esmu diezgan daudz lasījis. Ja Jums atgadās kas interesants, varat to man katrā laikā atsūtīt uz [email protected]. Lai Jums laba diena.

Ir patīkami un lietderīgi pārrunāt dažādus samudžinātus (lielāko tiesu speciāli) mums liktenīgus un sāpīgus vēstures un politiskos jautājumus mierīgi, balstoties uz faktiem. Nevis vienkārši lamāties un apsaukāties, kā tas vairumā gadījumu notiek inernetā. Es jau agrāk biju lasījis, ka plāns par Austrumeiropiešu padarīšanu par vaininiekiem ebreju, čigānu u.c. apšaušanā tika izstrādāts jau pirms WW2. Paldies, ka Jūs man ļāvāt tajā ieskatīties tuvāk. Jā, tas turpinās arī tagad un tiešām Vācija un Krievija joprojāma pilda savstarpējo slepeno 1939.g. noslēgto vienošanos par sadarbību sev nevēlamo tautu un politiķu iznīcināšanā. Tagad gavenā kārtā par to visu zvērību slēpšanu un vainas uzvelšanu citiem (Krievija Čečenijā un Grūzijā un citur gan to visu turpina praksē). Es esmu pārliecināts, ka tāda vienošanās bija, jo kādus 10 gadus atpakaļ Krievijas televīzija rādīja tikšanos ar kādu kolekcionāju un tas demonstēja gestapo un NKVD šefu parakstītos dokumentus. Tur bijar tieši runa par to, ka Vācija neiejaucās jautājumos par NKVD organizētajām deportācijām un poļu virsnieku apšaušanu Katinā u.c., bet PSRS neiejaucās ebreju vajāšanā un iznīcināšanā, ko veic Vācija. Tas arī veiksmīgi darbojās, kad PSRS izdeva Vācijai ebrejus kuri bēga no vācu karaspēka Polijas kampaņas laikā. Tāpat sākoties vācu uzbrukumam PSRS, speciālas čekas vienības nelaida pāri Latvijas robežai (tāda eksistēja visu pirmo padomju okupācijas laiku, lai gan mēs jau bijām inkorporēti padomijā) bēgļus-ebrejus un atgrieza tos atpakaļ. Es zinu konkrēti tādus ebrejus, kurus atgrieza, bet pēc tam tie nonāca geto un tika nošauti. Par visu to, nezin kāpēc, klusē profesionālie vēsturnieki gan ASV, Vācijā un arī pie munms Latvijā, lai gan personīgās sarunās to atzīst. Jautājums paliek, kāpēc? Kāpēc neaizstāv latviešus pret nepamatotiem uzbrukumiem un apvainojumiem? Vai baidās, vai par to saņem naudu? Kāds gan cits var būt iemesls?

Prieks ka Latvijā vēl kādi nopietni vēstures pētnieki atrodās, kuri neuzskata zem sava goda ar komentiem piedalīties. Redzu ka par šo tēmu esiet lietas kursā. Droši vien būsiet arī lasījuši par 29. Maija konferenci 1941 gadā, vairākas nedēļas pirms WW2 sākšanās. [komenta beigās pievienošu izvilkumu par šo konferenci]. Tur vācieši pārrunāja kurus, respektīvi Austrumeiropiešus, vainos visos vācu noziegumos pret žīdiem. Interesanti, vai tik tur arī kādi PSRS pārstāvji,slepus nepiedalijās. Vēl šodien tak Krievija ar Vāciju tur nospriesto politiku sekmīgi piekopj. Piemēri tak mums zināmi. Neatbildēts ir arī jautājums, kāpēc žīdi uz Austrumeiropas valstīmj iznīcināšanai tika sūtīti. Šnore izdarija pasaulei lielu pakalpojumu, ar savu filmu pierādot ka nacisms līdzinās komonismam. Varbūt varam atrast līdzīgu vēsturnieku, vai pat Šnori pierunāt šo konferenci tuvāk papētīt. Derētu pat līdzīga filma SOVIET STORY, kas visu to pasaulēi parādītu. Tad varbūt beigtos poļu, lietuviešu un latviešu vainošana holokaustā. Šeit tas izvilkums... Nazi Plans The full details of the Nazi plan to exterminate the Jews of Eastern Europe have not come to light we do, however, catch a glimpse of them from a meeting of high Nazi officials on 29 May 1941, that is — about three weeks prior to the attack on the USSR. On that date the public relation’s line regarding the liquidation of Nazi enemies was worked out. A meeting of NSDAP Foreign Policy Bureau (Aussenpolitisches Amt) was convened. It was organized and presided by Dr. Alfred Meyer.’2 Arno Schickedanz, Dr. Georg Leibbrant, and Dr. Otto Brautigam participated. The Army Chief of Staff (Oberkommando der Wehrmacht) sent three high-ranking officers; the intelligence and counterintelligence service (Abwehr) sent three representatives; the Propaganda Ministry sent two men, one of whom was Eberhart Taubert, who later became the head of the Eastern propaganda agency; the Reich Food and Agricultural Administration sent one representative; the Foreign Ministry sent Georg-Wilhelm GroBkopf. At the least, we can characterize it as a high-level conference, deserving to be examined with the same scrutiny as has been given the proceedings of the Wannsee Conference of January 1942. If the Wannsee Conference set up the second phase of the Holocaust, the 29 May 1941 event coordinated state institutional and public relations for the first. The conference worked out the propaganda guidelines for the to-be-conquered East European lands. The propaganda line that was decided about the liquidation of the Jews and Communists was the following: Understandably we shall portray the Jews as the main culprits, which the local inhabitants will undoubtedly welcome. To a considerable degree we shall be able to solve the Jewish question if, after the occupation of the territory, we shall allow the locals to have freedom of action. Similarly, the inhabitants will also liquidate the more radical Communist functionaries, if beforehand they have not fled. And later: The people themselves, we can assume, will liquidate the true oppressors, as it is generally assumed the inhabitants, especially in Ukraine, will begin Jewish pogroms and the liquidation of Communist functionaries. In other words, it would be recommended that in the beginning the squaring of the accounts with the Communist-Jewish oppressors be left to the inhabitants themselves and only after we have become acquainted with the local conditions, we would take over the settling of matters with those oppressors that have remained.’3 For those who have no reason to plead the Nazi cause, or defame the Eastern Europeans, the above resolutions convey two basic points about the initial steps of the Holocaust: (1) in high Nazi offices it was broadly known that Jews would be killed and (2) that the Germans would endeavor to blame the Eastern Europeans for doing it.

Vai tad Jūs to neziniet, ka Cukurs savas lidmašīnas konstruēja un būvēja pats. Ar tām veica rekordlidojumus. 1939.gadā uzbūvēja Latvijas armijai pikējošo bubvedēju, līdzīgu vēlākajam vācu "Štukasam". Projekts apstājās 1940.g. sākoties padomju okupācijai. 1939.-1940.g. nevienai valstij tādas lidmašīnas nebija. Arī PSRS. Ja ziņas par to, ka Cukurs 1940.-1941.g. ir strādājis Maskavā kopā ar Jakovļevu, tad ne par velti viņu uz turieni aicināja. Vai Jūs variet nosaukt vēl kādu lidotāju pasaulē, kurš pats būtu savas lidmašīnas konstruējis, būvējis un veici rekordlidojumus? Citādi Cukurs var būt slikts vai labs, bet viņš bija izcils lidotājs, konstruktors un mehāniķis! Kas nu bija, tas bija!

Te nu es Jums pilnīgi piekrītu, ka Ezergailis sēdēdams savā ASV mītnē to vien darīja kā apspļaudīja latviešus. Labi pakalpoja Vīzentālam, Zurofam un Krievijai. Kā nu viņš tagad ar Jūsu minēto grāmatu cenšās taisnoties, to labi zinu - esmu to lasījis. Bet vai tad ar tiem šļupstiem var izdzēst daudzās neprecizitātes un melus, ko viņš pirms tam sarakstījis? Grāmatas ir ne vien latviski, bet arī tulkotas citās valodās un kļuvušas par ieroci mūsu tautas ienaidniekiem... Un ko lai dara to bērni un mazbērni, kurus viņš ir savās grāmatās apmelojis?

Ceru, ka Jūs man piekritīsiet, ka lai kaut ko bargi vērtētu un pie tam vēl publiski izteiktos, tad šis jautājums ir jāpārzin. No Radzobes teiktā gan nevar spriest, ka viņa Cukura "lietu" un to skarbo gadu notikumus būtu papētijusi dziļāk. Varbūt pavirši pārskatījusi asi kritizēto grāmatu, kurai Šāberte vākusi materiālus gandrīz desmit gadus visu pārdomājot un apsverot. Bet te nu kāds garāmejot paskatās un nosaka, ka tur nekā nav... Gribētos arī jautāt, vai tagad kāds vēl ir jātiesā? Vai jāatgādina ko vienas tautas neģēļi ir izdarījuši ar citas tautas ļaudīm? Tad nu mēs varētu griezties atpakaļ un atcerēties, kā Pēteris I cirta logu uz Eiropu un kā mūsu ļaudis izkāva, zemi izpostīja, ka pat nekur vairs "gaili nedzirdēja dziedot". Un tā uz priekšu par kauguriešiem, 1905.g., Krievijas revolūciju, latviešu sarkanajiem strēlniekiem, latviešu un ebreju čekistiem, latviešu izšaušanu PSRS 1937.-1938.g. u.t.t. Vai kāds par šiem "darbiem" ir tiesāts? Vai tur viss ir skaidrs? Ja jau par Cukuru vēl nav pienācis īstais brīdis rakstīt, tad kad tas būs? Kam vēl ir jānotiek? Un ja nekad nebūs iespējams iegūt pietiekoši daudz materiālu(cik daudz?), tad vispār jāklusē? Tā vien liekās, ka "Dienai"' bija kaut kā jāreaģē un tad nu reaģēja.

Senior, izklausies ka esi nopietns tā laika vēstures pētnieks. Bez jau Tavas Ezergaiļa minētās grāmatas par holokaustu Latvijā, palasi arī viņa pēdējo grāmatu kas saucās NAZI SOVIET DISINFORMATION About the Holocaust in Nazi-Occupied Latvia Daugavas Vanagi: Who Are They? - Revisited. Tā izdota no Latvijas 50 gadu Okupācijas Muzeja Fonda, Rīgā, 2005 gadā un droši arī muzejā ir pieejama. Autors, laikam juties ka par daudz nevajadzīgi ir uzbraucis latviešiem ar savu Holokausts Latvijā un te mēģina, un arī ar dokumentiem pierāda, ka visas žīdu akcijas Latvijā bija vāciešu inspirētās, ierosinārtas un lielākais vairums pavēlētas. Viņš arī tur min ka par Cukuru nav nekādas apstiprinātas ziņas ka viņš vispār kādu žīdu būtu nogalinājis. Vēl viena viņa grāmata, Stokholmas Dokumenti, apraksta cik totāla bija vācu vara viņu okupācijas laikā 41-45 gados.

"kāpēc Cukuru neiesaistīja konstruktoru birojā" - bet ko viņam tur darīt? Viņš taču nebija aviācijas konstruktors, bet raķešu konstruktorus toreiz visā pasaulē varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Ar prokuratūras materiāliem nebūs līdzēts, jo paliks taču arguments, ka tiesa nav notikusi.

Gribu nedaudz oponēt senioram- Zane Radzobe ir vērtējusi Šābertes grāmatu, nevis veikusi savu pētījumu par H.Cukuru, tāpēc nav vietā pārmetums,ka viņa nav pateikusi neko jaunu par H.Cukuru. Es uzskatu,ka grāmata par H.Cukuru izdota ne īstajā brīdī, proti, autorei nav bijis iespējams (un vai tas vispār iespējams) iegūt pietiekami daudz materiālu,lai pēc iespējas objektīvāk novērtētu Cukura personu. Šaubos,vai ir kāda vieta, kur būtu visi materiāli,kas ļautu kaut pietuvoties objektīvajajai patiesībai par H.Cukuru, jo domāju,ka Cukura sadarbību ar NKVD diez vai iespējams dokumentāli pierādīt,ja tāda arī būtu. Tāpēc jebkurš mēģinājums attaisnot vai nosodīt Cukuru ir tikai literārs sacerējums par doto tēmu.

Izlasot Radzobes rakstiņu var piekrist tikai vienam: nekas netiek darīts lai publiskā telpā ieviestu skaidrību. Arī Šāberte tikai dažādi kombinē jau zināmos faktus, mītus, baumas un pat melus. Latvijas un citu valstu arhīvos, arī Latvijas prokuratūrā, ir visi vajadzīgie materiāli, lai beigu beigās pateiktu, ko Cukurs ir darījis un ko nē. Vairāk kā 20 Arāja komandas dalībnieki tika tiesāti Rīgā un pats Arājs Vācijā: vai tur Cukurs tika pieminēts kā "Rīgas bende", vai nē. Ja nē, tad kāpēc? Kādas ir Arāja vietnieka čekas aģenta Borisa Kinstlera, vācu Atzinības krusta kavaliera, liecības: vai viņš redzēja vai neredzēja, ka Cukurs stāv kopā ar viņu bedres malā un šauj cilvēkus? Ko liecina vairāk kā 30 Arāja komandā iefitrētie čekas aģenti (A.Ezergailis "Holokousts vācu okupētajā Latvijā 1941-1944", 48.lp.)? Radzobe ir pilnīgi pareizi ievērojusi, ka grāmatā nekas nav rakstīts par Cukura sadarbību ar padomju varu ( vai viņu necentās savervēt NKVD un, varbūt, savervēja?). Kāpēc viņu kopā ar saviem dienesta biedriem 1941.g. 14.jūnijā neizsūtīja uz Sibīriju vai neieslodzīja kādā slepenajā konstruktoru birojā (tā saucamajā "šaraškā"), kur jau tajā laikā limašīnas konstruēja Jakovļevs un raķetes konstruēja Koroļovs? Tāpat par to, kā viņam izdevās, neskatoties uz ļoti stingrajām pārbaudēm, aizvest uz Vāciju ebrejieti? Un kā ir ar liecībām, ka faktiski Cukurs atstājis Rīgu tikai pēc sarkanarmijas ienākšanas 1944.g. 13.oktobrī un devies uz Zviedriju? Kāpēc tās netiek ņemtas vērā? Vai skaidrība par daudzajiem jautājumiem joprojām neglabājas Krievijas FSB (KGB) slepenajos arhīvos? Radzobe saka, ka nav ētiski ironizēt par lieciniekiem, bet ja viņi melo un apmelo, ko tad? Tā "liecinieks" Rafaels Šuba stāsta, kā Cukurs dedzinājis sinagogu Gogoļa ielā: sitis ebrejus, lējis benzīnu, licis mest iekšā rokas granātas, šavuši uz pie logiem stāvošajiem ebrejiem, sadedzinājis un nogalinājis 300 ebrejus tostarp daudzus bērnus... Pirmkārt ir pierādīts, ka Cukurs tajā laikā nebija Rigā, bet otrkārt - tas attiecās uz mani personīgi. Es ar māsām, kā bērni, redzējām kā sinagogu aizdedzināja un kā tā dega. Nebija tur ne šaušana, rokasgranātu mešana, ne 300 ebreju, ne Cukura komandētie sargi... Kā es tagad varu ticēt pārējām liecībām? Ieraugot Dienā Radzobes rakstiņu cerēju, ka man radīsies kāda skaidrība, bet nekā... Žēl, ka Radzobe nopulgojusi Šāberti pati neko jaunu nepasakot un Diena publicējusi vēl vienu intrigu un pretrunīgu spriedelējumu pilnu rakstiņu. Liekās, pasūtījuma rakstiņu...